Samsoni Himmelšernas
Samsoni fon Himmelšernas (vc. Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн) – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Sāmsalā.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (Naeman Samson, ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (Hermann Samson, 1579-1643) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (Rauge. ig. Rõuge mõis), Urvastes (Urbs, ig. Urvaste mõis), Valingas (Walling , ig. Valingu mõis), Partsu (Pardas, ig. Parzemois, Partsi mõis) un Velces (Uelzen, ig. Vaabina mõis).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд, 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna, kr. Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна, 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (Hermann Guido Samson von Himmelstjerna, kr. Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна, 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKo kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).
