Dreļļi
Dreļļi (no lejasvāc. drelle) - verdzības paveids, karagūstekņi Livonijas zemēs līdz XV gs., absolūti beztiesiski, pielīdzināmi kustamajam īpašumam. Vēstures avotos pieminēti galvenokārt rietumu novados. Dreļļi bez atlīdzības veica smagos darbus gan Livonijas ordeņa muižās, gan zemnieku saimniecībās. Ordenis nereti tos nomitināja uz zemnieku zemes, kas pēc kariem vai sērgām bija atstāta neapstrādāta. Visticamāk, līdz pat 15.gs. beigās Livonijas ordeņa muižās strādāja tikai dreļļi, un tikai to pieplūduma apsīkums lika palielināt klaušu un nodevu nastu brīvajiem zemniekiem.
25.10.1424. Valkas landtāgs ierobežoja maksimālo atrašanās drellībā laiku līdz 10 gadiem, atļaujot katru nenokalpotu gadu izpirkt ar vienu sudraba marku. XV gs. otrajā pusē dreļļi praktiski vairs nebija sastopami. Šķiet, ka no viņiem izveidojās jauna Livonijas zemnieku kategorija: XV gs. beigās un XVI gs. minētie vienkāji (Einfussling) vai iebūvieši (hortulanus, Ebow) - nometināti bezzemnieki.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp.
