Ostrakisms
Ostrakisms (sengr. ὀστρακισμός; no ὄστρακον, ostrakon - "lauska") - politiski bīstamu pilsoņu izraidīšana trimdā, likums Senajās Atēnās, Argosā u.c. Helladas polisās, ka jebkuru pilsoni, kurš savu rakstura īpašību un talantu dēļ varēja būt bīstams pastāvošajai iekārtai, varēja bez pierādījumiem, tikai nobalsojot izraidīt no polisas uz 10 gadiem (vēlāk laiku samazināja uz 5 gadiem). Ostrakisms nebija saistīts ar pilsoņu tiesību atņemšanu un to neuzskatīja par kaunu vai sodu. Janvārī (sestajā pritānijā pēc Atēnu kalendāra) Piecu simtu padome (pritani) Tautas sapulcē izvirzīja balsošanai ostrakismam deleģēto pilsoņu sarakstu. Ja sapulce atzina kādu no saraksta par apspriežamu, astotajā pritānijā (marts-aprīlis) notika ostrakisma balsošana, izraidāmā vārdu uzrakstot uz poda lauskas ("ostrakonas") un metot urnā. Ja balsošanā bija piedalījušies mazāk nekā 6000 pilsoņu, balsojumu anulēja. Ja balsotāju kvorums tika savākts, saskaitīja, par kuru personu balsots visvairāk, un tai 10 dienu laikā bija jādodas trimdā. Tas netika uzskatīts par kriminālsodu, līdz ar to izraidītais pilsonis saglabāja savu īpašumu. Ostrakismu atcēla 417. g. p.m.ē., kad politisko partiju (Alkibiada partija pret Nīkija partiju) savstarpējo cīņu un intrigu rezultātā ostrakismam tika pakļauts absolūti nevainīgs neitrāls politiķis Hiperbols.
Skat. arī: civilā nāve
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 257. lpp.
- Суриков И.Е. Функции института остракизма и афинская политическая элита. // ВДИ. 2004. N 1. С. 17
