Babilona

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 4. augusts, plkst. 09.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Babilonas valsts
Ishtar Gate Babylon.png
dinastijas:
  • 1. Babilonijas dinastija (amoriešu)
  • 2. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 3. Babilonijas dinastija (kasītu)
  • 4. Babilonijas dinastija (isinītu)
  • 5. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 6. Babilonijas dinastija (bazītu)
  • 7. Babilonijas dinastija (elamītu)
  • 8. Babilonijas dinastija (E)
  • 9. Babilonijas dinastija
  • 10. Jaunbabilonijas dinastija (haldiešu)
Babylon 560 BC.jpg

Babilonas valsts (asīr. Karduniaš, angl. Babylon, vāc. Babylon, fr. Le royaume de Babylone, kr. Вавилония) - pilsēta, pilsētvalsts, pēc tam Jaunbabilonijas valsts Mezopotāmijas centrālajā daļā laikā no 1894.-648. g.p.m.ē., kuru izveidoja semītu tauta amorieši. Galvaspilsēta Babilona (Bābele).

Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota akadiešu valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu jahrurumu cilts vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonas valdnieku dinastiju (t.s. amoriešu dinastija), esot pakļautai Larsai kā vasaļvalsts. Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilona bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām pilsētvalstīm centrālajā Mezopotāmijā. Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns monarhs, un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis Elamu, Asuru, Ešnunu un Suzianu, izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. Hamurapi likumi), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Valsts pastāvēja līdz 1165. gada p.m.ē. asīriešu iebrukumam.

7. gs. p.m.ē. izveidojas t.s. Jaunbabilonas valsts, Jaunbabilona jeb Jaunbabilonas valsts (arī Haldeja - Nabupalasara iedibinātās haldiešu dinastija no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē.), kas atrbrīvojās Asīrijas immpērijas virskundzības, un piedzīvoja īsu politisku uzplaukumu. Jaunbabilonijas valstij beidzot pastāvēt (538. gadā p.m.ē., kad to iekaro Ahemenīdu valsts), tās teritorijā turpināja darboties Hamurapi likumi un senās tiesību paražas, kā tas redzams no līdz mūsdienām nonākušajiem tā laika līgumu un citu tiesību dokumentu piemēriem.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, aramieši

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Michael Jursa. Die Babylonier - Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C. H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-50849-9
  • Клочков И.С. Духовная культура Вавилонии: человек, судьба, время. - Наука, Гл. ред. вост. лит.: Москва, 1983
  • Клочков И.С. К вопросу о вавилонской этике // Вестник Древней Истории. Москва, 1975. № 3. С. 101-116.
  • Клочков И.С. Старовавилонская поэма из цикла сочинений о невинном страдальце // Вестник Древней Истории. Москва, 1978. № 1. С. 9-25.
  • Клочков И.С. Поздневавилонский список поэтов и ученых // Вестник Древней Истории. Москва, 1983. № 2. С. 101-105.
  • Литература Вавилонии и Ассирии. Пер. с аккад. / Сост. В.К.Афанасьевой и И.М.Дьяконова. - Худож. лит.: Москва, 1981.
  • Кьера Э. Они писали на глине: Рассказывают вавилонские таблички. - Москва, 1984.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Babilona&oldid=71903"