Iskolata republika

No ''Vēsture''
Versija 2021. gada 28. februāris, plkst. 17.11, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Iskolata republika
pastāv 24.12.1917.-20.02.1918.
pārvalde
rezidence Cēsis, pēc tam Valka
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Iskolata republika jeb Iskolat (kr. Исколат) - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim latviešu strēlnieku padomju pārvaldītajai teritorijai Vidzemes latviešu daļā.

Pēc Oktobra apvērsuma, 1917. gada 24. decembrī t.s. Iskolata sēdē tika pieņemta pašnoteikšanās deklarācija - t.s. Iskolata republikas izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā: Allens N. u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.).

Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja padomju varu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.

  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu