Ģenerālguberņa

Ģenerālguberņa (kr. генерал-губернаторство) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, kas aptvēra vairākas guberņas vai apgabalus, un ko pārvaldīja imperatora iecelts ģenerālgubernators. 1914. gadā Krievijas impērijā bija 9 ģenerālguberņas: Varšavas, Irkutskas, Kijevas, Maskavas un Pēterburgas (teritoriāli sakrita ar abu šo galvaspilsētu guberņām), Pieamūras, Stepes, Turkestānas, Somijas.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.

---

• Градовский А.Д., Системы местного управления на Западе Европы и в России. - Типография В. Безобразова, С.-Петербург, 1878

Resursi internetā par šo tēmu

• Борис Межуев. Генерал-губернаторство в системе местного управления России
• История местного самоуправления в России. - Документы, библиография, публикации.
• Опыт становления местного управления в Росии - дипломная работа
• Игнатов В.Г. История государственного управления России. Система высших центральных и местных органов управления России 20—60-х годов XVIII века.