Padomju sociālistiskā republika
Padomju sociālistiskā republika, PSR (kr. советская социалистическая республика, ССР) - federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriāla vienība PSRS. Saskaņā ar konstitūciju (1924., 1936., 1977.) tika deklarēts, ka katra PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. De iure PSR varēja izstāties no PSRS. Katrai PSR bija sava konstitūcija, ģerbonis, himna, galvaspilsēta, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome). Pārvalde tika īstenota centralizēti no Maskavas, PSRS valdības. Lielākā daļa PSR (izņēmot KPFSR, Baltkrievijas un Ukrainas PSR) nebija starptautisko tiesību subjekti, tām nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, likumdošanas, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. PSR bija tiesības uzņemt savā pilsonībā ārvalstniekus un bezvalstniekus. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi. PSR izveidojās Krievijas pilsoņu kara rezultātā. 1922. gadā, izveidojot PSRS, tika apvienotas 4 PSR: Krievijas PFSR, Ukrainas PSR]], Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza SFPR. Bez tam īslaicīgi ir pastāvējusi vēl virkne valstisku veidojumu, kas sevi deklarēja kā PSR, piemēram, Taurijas padomju sociālistiskā republika (Советская Социалистическая Республика Тавриды) u.c. Administratīvi un militārās ekspansijas ceļā PSR skaits tika palielināts, 1940. gadā sasniedzot 15. Bez tam īslaicīgi ir pastāvējusi vēl virkne valstisku veidojumu, kas sevi deklarēja kā PSR. Pēc 2. Pasaulesk kara PSRS bija sadalīta: KPFSR, Ukrainas, Baltkrievijas, Armēnijas PSR, Azerbaidžānas PSR, Gruzijas PSR, Igaunijas PSR, Kazahijas PSR, Kirgīzijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Moldāvijas PSR, Tadžikijas PSR, Turkmēnijas PSR un Uzbekijas PSR. PSR beidza pastāvēt lidz ar PSRS sabrukumu 1990. gados.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. lpp.
