Osten-Sakeni
fon der Osteni, saukti par Sakeniem (von der Osten, genannt Sacken; von der Osten-Saken, kr. фон дер Остен-Сакены) latviešu literatūrā arī Osten-Zakeni (vācu valodā "S" izrunā kā "Z", izņemot svešvārdus, kur lieto "S", tāpēc gramatiski pareizi uzvārdu ir izrunāt "Saken") - bruņinieku fon der Ostenu dzimtas vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada Sanders no Sakas (Sander von Sacken) līdz ar apvienoto laulības gerboni sāka dēvēties par "fon Saku, saukts par fon der Ostenu" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), kas vēlāk tā pēctečiem pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Sakeniem" (von der Osten genannt Sacken).
1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1841. gadā Kurzemes matrikulā ierakstīti vēl divas dzimtas līnijas: fon der Osten-Saken-Reini un fon der Osten-Saken-Tetenborni. Vidzemes bruņniecības matrikulā 1797. gadā ierakstīti firsti fon der Osten-Sakeni, 1818. gadā – grāfi fon der Osten-Sakeni, 1844. gadā – baroni fon der Osten-Sakeni. 1741. gadā grāfi fon der Osten-Sakeni, baroni grāfi fon der Osten-Sakeni un fon der Osten-Sakenu Kaunispē līnija tika ierakstīti Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1846. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā ierakstīti baroni fon der Osten-Sakeni un fon der Osten-Sakenu Kaunispē līnija. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja titulu).
Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās:
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem un fon Reiniem (von der Osten genannt Sacken und von Rhein);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem Tetenborniem (von der Osten genannt Sacken-Tettenborn);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem no Kaunispē (von der Osten genannt Sacken a. d. H. Kaunispäh);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem no Dundagas (von der Osten genannt Sacken a. d. H. Dondangen);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem no Sarkanmuižas (von der Osten genannt Sacken a. d. H. Rothof);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem no Bātes (von der Osten genannt Sacken a. d. H. Bathen).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskapijas fogts Heinrihs fon Sakens (?-1522.); Saksijas ministrs un diplomāts firsts Karls fon der Osten-Sakens (Fürst Carl von der Osten-Sacken, 1725–1794); Prūsijas karalistes virskambarkungs, slepenais valsts un kara ministrs Karls fon der Osten-Sakens (1721-1794); Prūsijas ģenerālleitnants Fridrihs fon der Osten-Sakens (Baron Friedrich Wilhelm Benjamin von der Osten-Sacken, 1769–1846); Krievijas impērijas ģenrālfeldmaršals grāfs Fabians fon der Osten-Sakens (Fabian Gottlieb von der Osten-Sacken, 1752-1837); Prūsijas armijas ģenerālleitnants Kurts fon der Osten-Sakens (Freiherr Kurt Werner Arthur Elimar von der Osten genannt Sacken, 1821–1889); Krievijas impērijas diplomāts, entomologs Karls fon der Osten-Sakens (Karl Robert Osten-Sacken, 1828–1906); arhitekts Teodors fon der Ostens-Sakens; vēsturnieks un arhivārs, barons Pauls fon der Osten-Sakens (Paul Freiherr von der Osten-Sacken, 1880–1934).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas: Upesmuiža jeb Sakas (Sackenhausen), Kazupes (Casuppen), Asteres (Peuckern), Drieliņu (Badenhof), Dundagas (Dondangen), Bātes (Battenhof), Prodes (Prohden), Kaldabruņas (Kaltenbrunn), Ilzes (Ilsen), Bornes (Born), Popes (Popen), Padures (Paddern), Apriķu (Apprikken), Vecmoku (Alt-Mocken), Ķimales (Kimahlen), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Zantes (Santen), Zentenes (Senten), Gulbenes (Schwanenburg), Lēnes (Lehnen), Raudas (Rauden), Bātes (Bathen) u.c. muižas.
baroni fon der Osten-Sakeni
grāfi fon der Osten-Sakeni no Dundagas
firsti fon der Osten-Sakeni no Dundagas
grāfi fon der Osten-Sakeni no Sarkanmuižas
firsti fon der Osten-Sakeni no Sarkanmuižas
grāfi fon der Osten-Sakeni no Bātes
Literatūra par šo tēmu
- Gerlinde Kraus. Christiane Fürstin von der Osten-Sacken. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2001
- Armin Frhr. von der Osten genannt Sacken. Nachrichten über Herkunft, Verzweigung und Wappen derer von der Osten und von der Osten gen. Sacken. - Mittler: Berlin, 1893.
- Wolf Lüdeke von Weltzien. Die Grafen von der Osten genannt Sacken und von Hessenstein auf Bellin. // Familien aus Mecklenburg u. Vorpomm. 3, 1992, S. 149–150
Resursi internetā par šo tēmu
- Subates Evaņģēliski luteriskā baznīca.
- Mārtiņš Vesperis. Apriķu draudze 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. // LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 731. sējums: Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. 21.-30. lpp. - LU: Rīga, 2008. ISBN 978-9984-825-72-4
