Anglijas karaliste

Kingdom of England

pastāv	927.-1707.
galvaspilsēta	Vinčestera 927.-1070. g. Londona kopš apt. 1070. g.
karaļi	Alfrēds Lielais, 871.-899. Eduards I Vecais, 899.-924. Etelverds, 924. Etelstans, 924.-939. Edmunds I, 939.-946. Edreds, 946.-955. Edvigs, 955.-959. Edgars, 959.-975. Eduards Moceklis, 975.-978. Etelreds Dumjais, 978.-1013. un 1014.-1016. g. Edmunds II Dzelzsvēders, 1016. Svens I Dakšbārdis, 1013.-1014. Knuts I Lielais, 1016.-1035. Haralds I Zaķakāja, 1035.-1040. Hardeknuts, 1040.-1042. Eduards Grēksūdzētājs, 1042.-1066. Haralds II Godvinsons, 1066. Edgars II Etlings, 1066. Viljams I Iekarotājs, 1066.-1087. Viljams II Rudais, 1087.-1100. Henrijs I Izglītotais, 1100.-1135. Stefans Bluā, 1135.-1154. Henrijs II, Īsais apmetnis, 1154.-1189. Henrijs III, Jaunais karalis, 1170.-1183. Ričards I, Lauvassirds, 1189.-1199. Džons Bezzemis, 1199.–1216. Henrijs III, 1216.-1272. Eduards I, Garkājis, 1272.-1307. Eduards II, 1307.-1327. Eduards III, 1327.-1377. Ričards II, 1377.-1399. Henrijs IV, 1399.-1413. Henrijs V, 1413.-1422. Henrijs VI, 1422.-1461. un 1470.-1471. Eduards IV, 1461.-1470., un 1471.-1483. Eduards V, 1483. Ričards III, 1483.-1485. Henrijs VII, 1485.-1509. Henrijs VIII, 1509.-1547. Eduards VI, 1547.-1553. Džeina Greja, 1553. Marija I, 1553.-1558. Elizabete I, 1558.-1603. Džeimss I, 1603.-1625. Čārlzs I, 1625.-1649. Čārlzs II, 1660.-1685. Džeimss II, 1685.-1688. Marija II, 1689.-1694. Anna, 1702.-1707.

Anglijas karaliste (Kingdom of England) valsts, monarhija Rietumeiropā, Lielbritānijas salas dienvidos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija republika un protektorāts). Valsti izveidoja Veseksas karalistes karalis Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā angļu zemes karalistē. 1066. gadā Normandijas hercogs Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. Guillaume le Bâtard), ar karaspēku ieradās Anglijā, kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. Harold Godwinson) un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis Viljams I, ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot Velsu un Īriju. 1707. gadā, apvienojoties reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidoja Lielbritānijas karalisti.

Galerija

• 

  Anglijas zemes X gs. beigās

• 

  Anglijas karaļu valdījumi ap 1106. g.

• 

  Anglijas karaļu valdījumi XII gs.

• England France 1223.jpg

  Anglijas karaļu valdījumi ap 1223. g.

• England France 1223.jpg

  Anglijas karaļu valdījumi 1215.-1360. g.

• 

  Lielbritānija ap 1300. g.

• 

  Anglija 1455.-1485. g.

• 

  Lielbritānija 1603.-1688. g.

• 

  Anglija un Velsa 1832. g.

Literatūra

• Simon Schama. History of Britain: At the Edge of the World, 3500 BC – 1603 AD. - BBC/Miramax, 2000, ISBN 0-7868-6675-6
• Simon Schama. History of Britain, Volume 2: The Wars of the British 1603–1776. - BBC/Miramax, 2001, ISBN 0-7868-6675-6
• Norman Davies. The Isles. - Oxford University Press, 1999, ISBN 0-19-513442-7

Resursi internetā par šo tēmu

• The History of England from the reign of William and Mary to the death of George II by Tobias Smollet