Kalīfs
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 11. janvāris, plkst. 12.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Kalifs, arī halifs (ar. خليفة, khalīfah - "pēctecis"; no Khalifat ar-rasul Allah - Dieva Pravieša pēctecis) - visu musulmaņu kopienu laicīgais valdnieks (skat. Kalifāts) un garīgais vadītājs. Par kalifu varēja kļūt tikai arābs, kureišīts (Muhameda cilts), kuru vēlēšanās izraudzījās īpaša cilšu vecāko padome. Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abubakrs, Omars ibn Alhatabs, Otmans ibn Afans un Ali ibn Abutalibs) tituls kļuva mantojams un uz to kā visu musulmaņu valdnieka statusu pretendēja daudzas monarhu dinastijas: Omeijādi, Abasīdi, Osmaņi (1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu) u.c.
Literatūra
- Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. / Atb. red. D. Guļevska. — Avots, Rīga, 1998, 356. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. / Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — apgāds „Jumava”, Rīga, 2005. — 641 lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
