Herema

Herema (ivr. חֵרֶם, herem - "liegts", "tabu") - aizliegums pieskarties vai lietot, kas nolādēto izstumj ārpus likuma. Šādu aizliegumu attiecina uz ko tādu, kas šķirts no Dieva vai, gluži otrādi, tam ziedots (pēdējā nozīmē heremair sinonīms kodeš - "svēts", taču atšķirībā no tā attiecināms uz ko tādu, ko nevar izpirkt. Saskaņā ar Toras likumiem, herema attiecās uz:

• Senebrejiem - kā indivīdiems, tā grupām, - kas pielūdz citus dievus, to elkus un kulta priekšmetus (grēciniekus jānogalina, priekšmetus jāsadedzina upurī Dievam, mājlopus jānokauj - nekas no heremai pakļautā nevar būt kara laupījums).
• Septiņām tautām, kas apdzīvoja Apsolīto zemi - heti, gergesi, amorieši, kanaānieši, ferezi, hivi un jevusi, - kuras bija jāiznīcina līdz pēdējam cilvēkam (to kustamais un nekustamais īpašums netika nolādēts un nonāca uzvarētāju rīcībā).
• Visu, kas kā herema ziedots Dievam (šādiem priekšmetiem piemita īpašs svētums - kodeš ha-kodašim, - un tās nevarēja izpirkt ziedotājs atpakaļ, vai tempļa mantzinis pārdot).

Resursi internetā par šo tēmu

• Anathema - Jewish Encyclopedia (1901)
• Ban - Jewish Encyclopedia (1901)

---

• Херем - Электронная еврейская энциклопедия