Betdina

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 18. janvāris, plkst. 16.47, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Betdina (ivr. בֵּית-דִּין - bet-din, burt. "tiesas lēmumu nams") - jūdaismā tiesa, t.s. rabīnu tiesa. Avotos pirmās liecības par senebreju tiesu sistēmas izveidošanos attiecas uz t.s. Otrā tempļa laiku, pravieti Ezru, kurš izdevis rīkojumu, ka betdinai jābūt visās Izraēlas valsts apdzīvotajās vietās (betdinas sēdēm bija jānotiek pirmdienās un ceturtdienās). Tiesnešu skaitam bija jābūt nepāra skaitlim, lai domu dalīšanās gadījumā lēmumu pieņemtu vairākums. Attiecīgi tika izveidota tiesu hierarhija. Mazākā betdina sanāca 3 tiesnešu sastāvā. Lielākās apdzīvotās vietās un pilsētās betdinu veidoja 23 tiesneši (t.s. Mazais Sinedrions). Augstākā tiesa bija t.s. Lielais Sinedrions (71 tiesneši) Jeruzalemē. Attiecīgi tika sadalīta betdinu jurisdikcija. 3 tiesnešu sastāva ziņā bija civillietas (t.sk. šķiršanās, ihalica) un pāriešanas jūdaismā rituāls; parādu anulēšanas sestdienas gadā lietas (prozbol); atstāšanu verdzībā pēc 6 gadu verdzības termiņa beigšanās; zagļa, kuram nav līdzekļu kompensēt nodarīto, pārdošana verdzībā; liecinieku uzklausīšana u.tml. jautājumi. 23 tiesnešu sastāva ziņā bija krimināllietas (iztiesājot pat tik smagus noziegumus, par kuriem pienācās nāvessods); bez tam tās jurisdikcijā bija civillietas, kas varēja izvērsties par krimināllietām, piemēram, apsūdzības apmelošanā u.tm. 71 tiesnešu veidotajam Lielajam Sinedrionam bija praktiski neierobežota tiesu, likumdošanas un administratīvā vara. Tikai šī augstākā tiesa varēja tiesāt noziegušos virspriesteri, cilts galvu un pat Sinedriona priekšsēdētaju (nasi); izskatīja tādas krimināllietas kā viltus pravietošanu, kopienu vecāko pretvalstisku darbību (sadumpošanos), cilts vai pilsētu iedzīvotāju pievēršanos elkdievībai; krimināllietas, kurās gaidāms grupas nāvessods. Administratīvajā ziņā tikai Lielajam Sinedrionam bija tiesības iecelt 23 locekļu betdinu tiesnešus, ievēlēt valdnieku un virspriesteri, tā ziņā bija Jeruzalemes pilsētas robežu kā arī cilšu teritoriju robežu un Tempļa teritorijas mainīšana, kara pieteikšana, upurēšana par visas tautas grēku, kohenu iecelšana dienestam Templī un to kontrolēšana. Lielais Sinedrions apkopoja un publiskoja t.s. Mutisko Toru. Tā pieņemtās tiesību normas kā arī Svēto Rakstu skaidrojumi bija obligāti visiem, savukārt par Lielā Sinedriona lēmumu pārkāpšanu vai neatzīšanu bija paredzēts nāvessods.

Resursi internetā par šo tēmu