Grivna
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 28. jūlijs, plkst. 12.04, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauna lapa)
Grivna (kr. Гривна) - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.
- kunu grivna (kr. кунная гривна) - ar zemu sudraba saturu (aptuveni 51 g)
- sudraba grivna (aptuveni 204 g)
- zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 zolotņikiem, līdzvērtīga 50 kunas grivnām)
Pētera I laikā viena grivna bija 16 lotu sudraba, zelta grivna - 56 červonci. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 kapeiku sudraba monētas (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. гривенники).
Grivnu veidi
- Monētu grivna - dārgmetāla stienītis vienā gabalā kā monētas ekvivalents.
- Kijevas grivna - sešstūra plāksne, aptuveni 150 g.
- Novgorodas grivna - sudraba stienītis, aptuveni 200 g.
- Čerņigovas grivna - pēc formas atbilda Kijevas grivnai, bet pēc svara - Novgorodas grivnai.
- Tatāru jeb lietuviešu grivna - laivveida izliets dārgmetāla stienītis, lietots Volgas baseinā līdz XIV gs.
