Atšķirības starp "Čagataja uluss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
*  
 
*  
 
|}
 
|}
'''Čagataja uluss''' (mon. ''Цагадайн Улс - Tsagadain Ulus'', an. ''Chagatai Khanate'', vc. ''Tschagatai-Khanat'', kr. ''Чагатайский улус'') - [[Mongoļu impērija]]s daļa, [[Čagatajs|Čagatajam]] piešķirtais valdījums Centrālāzijā, izveidots 1220. gadu vidū, iekarojot horezmšaha zemes. Galvaspilsēta Tebrīza. Tradicionāli anomadu zemes ar zemkopību oāzēs un upju ielejās,  ļoti attīstītu tirdzniecību un amatniecību. Kontrolēja [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu militārā un vietējā administratīvā elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu.
+
'''Čagataja uluss''' (mon. ''Цагадайн Улс - Tsagadain Ulus'', an. ''Chagatai Khanate'', vc. ''Tschagatai-Khanat'', kr. ''Чагатайский улус'') - [[Mongoļu impērija]]s daļa, [[Čagatajs|Čagatajam]] piešķirtais valdījums Centrālāzijā, izveidots 1220. gadu vidū, iekarojot horezmšaha zemes. Galvaspilsēta Аlmalika (1222.-1266.), vēlāk Samarkanda (1266.-1370.). Tradicionāli anomadu zemes ar zemkopību oāzēs un upju ielejās,  ļoti attīstītu tirdzniecību un amatniecību. Kontrolēja [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu militārā un vietējā administratīvā elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. decembris, plkst. 16.26

Tsagadain Ulus
200px
valdnieki:

Čagataja uluss (mon. Цагадайн Улс - Tsagadain Ulus, an. Chagatai Khanate, vc. Tschagatai-Khanat, kr. Чагатайский улус) - Mongoļu impērijas daļa, Čagatajam piešķirtais valdījums Centrālāzijā, izveidots 1220. gadu vidū, iekarojot horezmšaha zemes. Galvaspilsēta Аlmalika (1222.-1266.), vēlāk Samarkanda (1266.-1370.). Tradicionāli anomadu zemes ar zemkopību oāzēs un upju ielejās, ļoti attīstītu tirdzniecību un amatniecību. Kontrolēja Zīda ceļu. Valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu militārā un vietējā administratīvā elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu.

Literatūra par šo tēmu

  • Костюков В. П. Иранский поход Хулагу: предыстория // Золотоордынская цивилизация : Сборник статей. — Казань: Издательство «Фэн», 2009. - В. 2. - С. 69-89. ISBN 978-5-9690-0101-5

Resursi internetā par šo tēmu