Čagataja uluss

Čagataja uluss (mon. Цагадайн Улс - Tsagadain Ulus, an. Chagatai Khanate, vc. Tschagatai-Khanat, kr. Чагатайский улус) - Mongoļu impērijas daļa, Čagatajam piešķirtais valdījums Centrālāzijā, izveidots 1220. gadu vidū, iekarojot horezmšaha zemes. Galvaspilsēta Kujaša (mūsd. Kuldža, 1222.-1266.), vēlāk Samarkanda (1266.-1370.). Tradicionāli anomadu zemes ar zemkopību oāzēs un upju ielejās, ļoti attīstītu tirdzniecību un amatniecību. Kontrolēja Zīda ceļu. Ar Tarmaširina (Ala ad Dina) valdīšanas laikā zemē tika ieviests islams. Valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu militārā un vietējā administratīvā elite. XIV gs. 40. gados valsts zaudēja savas rietumu provinces (Maveranahru), kuras pēc pusgadsimta apvienoja emīrs Timurs (1336.-1405.). Ap 1340. gadu valsts sadrumstalojās dažādos valdījumos, un pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem tos apvienot, ap 1370. gadu beidza pastāvēt.

Literatūra par šo tēmu

Michael Biran. Qaidu and the Rise of the Independent Mongol State in Central Asia. - The Curzon Press, 1997, ISBN 0-7007-0631-3
Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9
Kim Hodong. The Early History of the Moghul Nomads: The Legacy of the Chaghatai Khanate. // The Mongol Empire and Its Legacy. Ed. Reuven Amitai-Preiss and David Morgan. - Brill: Leiden, 1998. ISBN 90-04-11048-8

Костюков В. П. Иранский поход Хулагу: предыстория // Золотоордынская цивилизация : Сборник статей. — Казань: Издательство «Фэн», 2009. - В. 2. - С. 69-89. ISBN 978-5-9690-0101-5
Вовк И.В. Политическая история постмонгольских государств XIII-XVIII вв. : Джучидский и Чагатайский Улусы. - (2-е изд) Флинта; Москва, 2014. ISBN 978-5-9765-1933-6

Resursi internetā par šo tēmu

The Chagatai Khanate - The Islamic World to 1600

История Чагатайского улуса и государства Хайду - kyrgyz.ru

Čagataja uluss

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt


valdnieki:	Čagatajs (1225.-1242.) Kara Hulagu (1242.-1247., 1252.) Jesu Munke (1247.-1252.) Mubaraks (1252.-1261., 1266.) Algu (1261.-1266.) Baraks (1266.-1271.) Negu (1271.-1272.) Buga Timurs (1272.-1291.) Duva (1282.-1306.) Kunčeks (1306.-1308.) Hizars (1308.-1309.) Kebeks (1309., 1318.-1326.) Jesu Buka (1309.-1318.) Jelčigidajs (1326.) Dura Timurs (1326.) Tarmaširins (1326.-1334.) Buzans (1334.-1336.) Dženkši (1336.) Jesu Timurs (1336.-1342.) Muhameds (1342.) Kazans (1342.-1346.)