Ģenerālgubernators

Ģenerālgubernators (angl. governor-general, fr. gouverneur general, kr. генералгубернатор) - atkarībā no konteksta: 1. Karaļa augstākais pārstāvis ar titulu "vicekaralis" Lielbritānijas kolonijās. 2. Augstākais pārvaldes ierēdniz Francijas kolonijās. 3. Vietējās civilās un militārās varas augstākā amatpersona Krievijas impērijā laikā no 1775. līdz 1919. gadam. Visbiežāk patstāvīgi pārvaldīja 2-3 guberņas, kuras apvienotas ģenerālguberņā, formāli bija pakļauts imperatora un Senātam. Izveidojot ministrijas, amats kļuva lieks un saglabājās pēc 1826. gada tikai dažos impērijas reģionos (Kaukāza guberņās, Polijā, Baltijas guberņās) kā ārkārtas amatpersona nacionālu vai politisku apsvērumu dēļ.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.