Atšķirības starp "Ļaudis" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. augusts, plkst. 05.57

Ļaudis (angļu-sakšu lēode, lejasvāc. lude, senaugšvāc. liuti, sensakš. liudi, pol. ludzie, kr. люди) - brīvo cilvēku apzīmējums lielā daļā indoeiropiešu tautu senajos laikos un viduslaikos.

Komentāri

Ģermāņi tā dēvēja sabiedrības augšslāņiem piederīgos, savukārt slāvi - visus brīvos iedzīvotājus, kas nebija vasaļi.

Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja vecākos, labiešus, saimniekus, brīvzemniekus, - pretstatija visiem neļaudīm: kalpiem, vārgiem, bāriem, sērdieņiem, dreļļiem u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena kārta, un viņu attiecības pret kungu bija kolektīvas.

• Goda vīrs (lejasvāc. gode lude, gude lude) - cilvēks, kura gods nav aptraipīts. Seno laiku un viduslaiku tiesībās tikai šādas personas bija pilnīgi tiesību subjekti, kuri tikai ar goda vārdu vai zvērestu varēja atsaukt jebkuras aizdomas un pat apvainojumus noziegumā.

Skat arī: Kārta

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp.