Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Štriks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Striks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | [[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Štriks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Striks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts | + | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], būdams amatā, vadīja opozīciju augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), [[Vidzemes bruņniecība]]s diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. [[Kurzemes hercogiste]]s projekta, pēc tam [[Baltijas valsts]] aktīvs virzītājs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.</ref> 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]] par [[Baltijas valsts]] izveidošanu. T.s. [[Štrika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. jūnijs, plkst. 11.00
barons Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Striks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, būdams amatā, vadīja opozīciju augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltijas valsts izveidošanu. T.s. Štrika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
