Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Stryk_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Heinrich_Eduard_Karl_von_Stryk.jpg|right|thumb|200px|]]
−
[[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Štriks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Striks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].  
+
[[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Štriks''' (vc. ''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', kr. ''Гейнрих фон Штрик''; 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Striks''' - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].  
  
−
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]] (1919. gada janvārī no amata atteicās). [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. Būdams viens no t.s. [[Kurzemes hercogiste]]s projekta aktīvistiem, 3. novembrī, nepaļaujoties vairs uz Vāciju, Štriks informēja hercogu Ādolfam Frīdriham, ka hercogistes projekts izjucis un tiks veidota [[Baltijas valsts]].<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.</ref> 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]]. T.s. [[Štrika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.
+
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Ainažu, Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Vienīgais dēls, māsas: Marija (''Marie Amalie Elisabeth'', 1869.–1950.), Fanija (''Fanny Emilie Auguste'', 1867.–1917.) un Anna (''Anna Sophie'' 1871.–?). 1885.-1890. gados mācījies Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā, 1891.-1893. gados studējis tieslietas Tērbatas Universitātē. Apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. 1905. gada 20. aprīlī salaulājies ar Emmu, dzimušu grāfieni Melingu (''Emma Charlotte Auguste von Melliniga''). [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1919. gada janvārī Stokholmā organizējis zviedru brīvprātīgo pieteikšanos cīņai pret lieliniekiem [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] sastāvā.  
 +
 
 +
1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), [[Vidzemes bruņniecība]]s diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. [[Kurzemes hercogiste]]s projekta, pēc tam [[Baltijas valsts]] aktīvs virzītājs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.</ref> 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]] par [[Baltijas valsts]] izveidošanu. T.s. [[Štrika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. Šķīra laulību un salaulājās ar grāfieni Irēni Keizerlinku (''Irene Charlotte Jenny Anna von Keyserlingk'').
 +
 
 +
Skat. arī: [[Štriki|fon Štriki]]
 +
 
 +
=== ===
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Stryk_Wappen.png|ģerbonis
 +
Attēls:Heinrich_von_Stryk_jung.jpg|studenta gados
 +
Attēls:Emma_Charlotte_Auguste_Melliniga.jpg|Emma fon Štrika
 +
</gallery></center>
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====
8. rindiņa: 19. rindiņa:
 
{{atsauces}}
 
{{atsauces}}
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
 
* Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
 +
----
 +
* Wilhelm von Stryk. Familien-Chronik der Freiherren Vogt von Elspe: derer von Stryk und der Stryk von Elspe. - Breitkopf u. Härtel, 1901 - 195 S.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [https://www.moisablogi.ee/post/voltveti-mois Voltveti mõis]
 +
* [http://www.geni.com/people/Heinrich-Eduard-Carl-von-Stryk/6000000012777090496 Heinrich Eduard Carl von Stryk (1873 - 1938) - www.geni.com]
  
 
[[Kategorija:Š]]
 
[[Kategorija:Š]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 7. jūlijs, plkst. 13.18

Heinrich Eduard Karl von Stryk.jpg

barons Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (vc. Heinrich Eduard Karl von Stryk, kr. Гейнрих фон Штрик; 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Striks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Ainažu, Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Vienīgais dēls, māsas: Marija (Marie Amalie Elisabeth, 1869.–1950.), Fanija (Fanny Emilie Auguste, 1867.–1917.) un Anna (Anna Sophie 1871.–?). 1885.-1890. gados mācījies Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā, 1891.-1893. gados studējis tieslietas Tērbatas Universitātē. Apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. 1905. gada 20. aprīlī salaulājies ar Emmu, dzimušu grāfieni Melingu (Emma Charlotte Auguste von Melliniga). I Pasaules kara laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1919. gada janvārī Stokholmā organizējis zviedru brīvprātīgo pieteikšanos cīņai pret lieliniekiem Latvijas zemessardzes sastāvā.

1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltijas valsts izveidošanu. T.s. Štrika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. Šķīra laulību un salaulājās ar grāfieni Irēni Keizerlinku (Irene Charlotte Jenny Anna von Keyserlingk).

Skat. arī: fon Štriki

  • ģerbonis

  • studenta gados

  • Emma fon Štrika

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
  • Wilhelm von Stryk. Familien-Chronik der Freiherren Vogt von Elspe: derer von Stryk und der Stryk von Elspe. - Breitkopf u. Härtel, 1901 - 195 S.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Štriks_Heinrihs_Eduards_fon&oldid=73788"