Atšķirības starp "1968. gada Studentu maijs Francijā" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
()
 
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Mai68.jpg‎|right|thumb|400px|13. maijs Parīzē - policistu ieņemtā barikāde]]
 
 
'''Studentu maijs''' (fr. ''mai soixante-huit'') jeb '''1968. gada maija studentu nemieri Francijā''' - studentu protesti un sadursmes ar policiju augstskolās Francijā, laikā no 1968. gada aprīlim līdz jūnijam. Studenti prasīja izglītības sistēmas reorganizāciju, kura, viņuprāt, iegrošoja indivīda brīvību, nedeva studentam nekādas tiesības, uzspieda nevajadzīgus mācību priekšmetus, vecu metodiku un vēl vecākus profesorus. Dominēja [[Anarhisms|anarhisma]], [[Situacionisms|situacionisma]] un [[Marksisms|marksisma]] idejas kā alternatīva pastāvošajai varai - studentu varoņi bija bija gan [[Markss Karls|Markss]], [[Trockis Ļevs|Trockis]], gan [[Mao Dzeduns|Mao]] un [[Kastro Fidels|Fidels Kastro]]. Universitātes vadībai iesaistot konfliktā ar studentiem policiju, neapmierināto skaits strauji pieauga un sākās plaša mēroga sadursmes. Nekārtības izplatījās arī uz citām Francijas pilsētām – Bordo, Ruānu, Tulūzu, Strasbūru, Grenobli un Dižonu. Arī virkne sabiedrībā zināmu kultūras pārstāvju pauda atbalstu studentiem (piemēram, rakstnieks Žans Pols Sartrs, rakstnieces Simona de Bovuāra, Natalī Sarota, Fransuāza Sagāna, filozofs Andrē Gorcs, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs Fransuā Moriaks u.c.). Pēc studentu parauga daudzviet arī strādnieki sagrāba rūpnīcas. Notikumiem attīstoties, nemiernieki vērsās ne tikai pret augstskolu sistēmu, bet nu izvirzīja daudz plašākas prasības, vēršoties pret Rietumvalstu līdzdalību pilsoņu karā Dienvidvjetnamā, pret monopolu kundzību, pret [[Imperiālisms|imperiālismu]], pret vides piesārņošanu, politisko un dzimumu nelīdztiesību, aizsākot virkni opozīcijas strāvojumu. Jūnija vidū sacelšanās tika apspiesta. Tomēr nemieru rezultātā sākās plašas pārmaiņas Francijā u.c. Rietumeiropas valstīs gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē, gan kultūrā un izglītībā. Sabiedrībā nomainījās konservatīvā morāle, (reliģija, patriotisms, respekts pret autoritāti) pret  liberālu morāli (vienlīdzību, seksuālu atbrīvotību, cilvēktiesībām), kā rezultātā daudzas turpmākās pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto "68. gada paaudzi". Norisa augstākās un vidējās izglītības demokratizācija, studenti ieguva neierobežotu politisko darbību augstskolās un studentu pilsētiņās, sociālā statusa paaugstināšanos, bezdarba riska samazināšanos beidzot augstskolu.  
 
'''Studentu maijs''' (fr. ''mai soixante-huit'') jeb '''1968. gada maija studentu nemieri Francijā''' - studentu protesti un sadursmes ar policiju augstskolās Francijā, laikā no 1968. gada aprīlim līdz jūnijam. Studenti prasīja izglītības sistēmas reorganizāciju, kura, viņuprāt, iegrošoja indivīda brīvību, nedeva studentam nekādas tiesības, uzspieda nevajadzīgus mācību priekšmetus, vecu metodiku un vēl vecākus profesorus. Dominēja [[Anarhisms|anarhisma]], [[Situacionisms|situacionisma]] un [[Marksisms|marksisma]] idejas kā alternatīva pastāvošajai varai - studentu varoņi bija bija gan [[Markss Karls|Markss]], [[Trockis Ļevs|Trockis]], gan [[Mao Dzeduns|Mao]] un [[Kastro Fidels|Fidels Kastro]]. Universitātes vadībai iesaistot konfliktā ar studentiem policiju, neapmierināto skaits strauji pieauga un sākās plaša mēroga sadursmes. Nekārtības izplatījās arī uz citām Francijas pilsētām – Bordo, Ruānu, Tulūzu, Strasbūru, Grenobli un Dižonu. Arī virkne sabiedrībā zināmu kultūras pārstāvju pauda atbalstu studentiem (piemēram, rakstnieks Žans Pols Sartrs, rakstnieces Simona de Bovuāra, Natalī Sarota, Fransuāza Sagāna, filozofs Andrē Gorcs, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs Fransuā Moriaks u.c.). Pēc studentu parauga daudzviet arī strādnieki sagrāba rūpnīcas. Notikumiem attīstoties, nemiernieki vērsās ne tikai pret augstskolu sistēmu, bet nu izvirzīja daudz plašākas prasības, vēršoties pret Rietumvalstu līdzdalību pilsoņu karā Dienvidvjetnamā, pret monopolu kundzību, pret [[Imperiālisms|imperiālismu]], pret vides piesārņošanu, politisko un dzimumu nelīdztiesību, aizsākot virkni opozīcijas strāvojumu. Jūnija vidū sacelšanās tika apspiesta. Tomēr nemieru rezultātā sākās plašas pārmaiņas Francijā u.c. Rietumeiropas valstīs gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē, gan kultūrā un izglītībā. Sabiedrībā nomainījās konservatīvā morāle, (reliģija, patriotisms, respekts pret autoritāti) pret  liberālu morāli (vienlīdzību, seksuālu atbrīvotību, cilvēktiesībām), kā rezultātā daudzas turpmākās pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto "68. gada paaudzi". Norisa augstākās un vidējās izglītības demokratizācija, studenti ieguva neierobežotu politisko darbību augstskolās un studentu pilsētiņās, sociālā statusa paaugstināšanos, bezdarba riska samazināšanos beidzot augstskolu.  
  
 
Atšķirīgu iemeslu dēļ un ar atšķirīgu vardarbības pakāpi studentu nemieri un protesti noritēja arī citviet, ieskaitot ASV, Meksiku, Japānu, Čehoslovākiju, Ķīnu, Dienvidkoreju u. c., taču tie nopietni neapdraudēja politisko sistēmu, kas palika nemainīga.
 
Atšķirīgu iemeslu dēļ un ar atšķirīgu vardarbības pakāpi studentu nemieri un protesti noritēja arī citviet, ieskaitot ASV, Meksiku, Japānu, Čehoslovākiju, Ķīnu, Dienvidkoreju u. c., taču tie nopietni neapdraudēja politisko sistēmu, kas palika nemainīga.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
===  ===
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Demonstracija.jpg|demonstrācija
 +
Attēls:Sorbonne_1968.jpg|Sorbonnā
 +
Attēls:Paris_studente_1968.jpg|demonstrācija
 +
Attēls:Barikades_1968.jpg|barikāde
 +
Attēls:Mai68.jpg‎|13. maijs Parīzē - policistu ieņemtā barikāde
 +
Attēls:Barrikades_Paris_1968.jpg|ielu cīņas
 +
</gallery></center>
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Alain Geismar. Mon Mai 1968. - Editions Perrin, Paris, 2008
 
* Alain Geismar. Mon Mai 1968. - Editions Perrin, Paris, 2008
23. rindiņa: 32. rindiņa:
 
* Семенов А.Л. Левое студенческое движение во Франции (1956-1968 гг.). - Наука: Москва, 1975
 
* Семенов А.Л. Левое студенческое движение во Франции (1956-1968 гг.). - Наука: Москва, 1975
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=1962 Mediņa I. Gads, kad pasaule «aizgāja pa kreisi». // NRA, 5.jūnijs, 2008.]
 
* [http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=1962 Mediņa I. Gads, kad pasaule «aizgāja pa kreisi». // NRA, 5.jūnijs, 2008.]
29. rindiņa: 38. rindiņa:
 
* [http://www.nedela.lv/lv/rubrikas/index.html;jsessionid=50E373874F7C01A03EF7361DCB75920E?news_id=1032 Sedlenieks A. Francijas "baltā bruņinieka" sabojātā reputācija. // nedēļa, Nr.8., 16. februāris, 2009.]
 
* [http://www.nedela.lv/lv/rubrikas/index.html;jsessionid=50E373874F7C01A03EF7361DCB75920E?news_id=1032 Sedlenieks A. Francijas "baltā bruņinieka" sabojātā reputācija. // nedēļa, Nr.8., 16. februāris, 2009.]
 
* [http://juriskazha.blogiem.lv/2008/04/04/11933.html Kaža J. 1968.]
 
* [http://juriskazha.blogiem.lv/2008/04/04/11933.html Kaža J. 1968.]
 +
* [http://www.dialogi.lv/article.php?id=495&t=0&rub=0 Keith Mellville. Individuālisms un kolektīvisms.]
 
----
 
----
 
* [http://www.mai68.net/ Un autre mai 1968: les coulisses des évènements - www.mai68.net]
 
* [http://www.mai68.net/ Un autre mai 1968: les coulisses des évènements - www.mai68.net]

Pašreizējā versija, 2012. gada 12. novembris, plkst. 15.44

Studentu maijs (fr. mai soixante-huit) jeb 1968. gada maija studentu nemieri Francijā - studentu protesti un sadursmes ar policiju augstskolās Francijā, laikā no 1968. gada aprīlim līdz jūnijam. Studenti prasīja izglītības sistēmas reorganizāciju, kura, viņuprāt, iegrošoja indivīda brīvību, nedeva studentam nekādas tiesības, uzspieda nevajadzīgus mācību priekšmetus, vecu metodiku un vēl vecākus profesorus. Dominēja anarhisma, situacionisma un marksisma idejas kā alternatīva pastāvošajai varai - studentu varoņi bija bija gan Markss, Trockis, gan Mao un Fidels Kastro. Universitātes vadībai iesaistot konfliktā ar studentiem policiju, neapmierināto skaits strauji pieauga un sākās plaša mēroga sadursmes. Nekārtības izplatījās arī uz citām Francijas pilsētām – Bordo, Ruānu, Tulūzu, Strasbūru, Grenobli un Dižonu. Arī virkne sabiedrībā zināmu kultūras pārstāvju pauda atbalstu studentiem (piemēram, rakstnieks Žans Pols Sartrs, rakstnieces Simona de Bovuāra, Natalī Sarota, Fransuāza Sagāna, filozofs Andrē Gorcs, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs Fransuā Moriaks u.c.). Pēc studentu parauga daudzviet arī strādnieki sagrāba rūpnīcas. Notikumiem attīstoties, nemiernieki vērsās ne tikai pret augstskolu sistēmu, bet nu izvirzīja daudz plašākas prasības, vēršoties pret Rietumvalstu līdzdalību pilsoņu karā Dienvidvjetnamā, pret monopolu kundzību, pret imperiālismu, pret vides piesārņošanu, politisko un dzimumu nelīdztiesību, aizsākot virkni opozīcijas strāvojumu. Jūnija vidū sacelšanās tika apspiesta. Tomēr nemieru rezultātā sākās plašas pārmaiņas Francijā u.c. Rietumeiropas valstīs gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē, gan kultūrā un izglītībā. Sabiedrībā nomainījās konservatīvā morāle, (reliģija, patriotisms, respekts pret autoritāti) pret liberālu morāli (vienlīdzību, seksuālu atbrīvotību, cilvēktiesībām), kā rezultātā daudzas turpmākās pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto "68. gada paaudzi". Norisa augstākās un vidējās izglītības demokratizācija, studenti ieguva neierobežotu politisko darbību augstskolās un studentu pilsētiņās, sociālā statusa paaugstināšanos, bezdarba riska samazināšanos beidzot augstskolu.

Atšķirīgu iemeslu dēļ un ar atšķirīgu vardarbības pakāpi studentu nemieri un protesti noritēja arī citviet, ieskaitot ASV, Meksiku, Japānu, Čehoslovākiju, Ķīnu, Dienvidkoreju u. c., taču tie nopietni neapdraudēja politisko sistēmu, kas palika nemainīga.

Literatūra par šo tēmu

  • Alain Geismar. Mon Mai 1968. - Editions Perrin, Paris, 2008

  • Thomas P. Becker, Ute Schröder. Die Studentenproteste der 60er Jahre. - Böhlau: Köln, 2000, ISBN 3412077003
  • Murray Bookchin. Die Mai/Juni Ereignisse in Frankreich. / Die Formen der Freiheit. Aufsätze über Ökologie und Anarchismus. - Wetzlar, 1977, S. 82-99. ISBN 3-88178-009-2
  • Maurice Brinton. Zeit der Kirschen. Pariser Tagebuch. // Die Aktion. Heft 175/180. Mai 1998. ISSN: 0516-340X
  • Ingrid Gilcher-Holtey. Die Phantasie an die Macht! Mai 1968 in Frankreich. - Suhrkamp: Frankfurt, 1995. ISBN 3-518-28780-X
  • Lebel J.J., Brau J.L., Merlhés P. La Chienlit. Dokumente zur französischen Mai-Revolte. - Melzer Verlag: Darmstadt, 1969
  • Cees Nooteboom. Paris, Mai 1968. - Suhrkamp, 2003
  • Das Leben ändern, die Welt verändern! 1968 - Dokumente und Berichte. / Lutz Schulenburg (Hrsg.) - Nautilus: Hamburg, 1998. ISBN 3-89401-289-7
  • Infrarot - Wider die Utopie des totalen Lebens. / Matthias Horx, Albrecht Sellner, Cora Stephan (Hrsgb) - Berlin, 1983
  • Wolfgang Stetter. Gewerkschaftsapparat und Arbeiterinteressen. Die Politik der C.G.T. im Mai 1968. - Campus Verlag, 1992
  • Horst Stowasser. Paris Mai 1968. / Freiheit Pur. Die Idee der Anarchie, Geschichte und Zukunft' Eichborn. - Frankfurt, 1995. ISBN 3-8218-0448-3
  • Volker Brandes. Paris, Mai '68. Plakate, Karikaturen und Fotos der Revolte. - Verlag Brandes & Apsel, Frankfurt, 2008

  • Трудовая Франция против власти монополий. Майско-июньские события 1968 г. и дальнейшее развитие классовой борьбы. - Наука: Москва, 1973
  • Семенов А.Л. Левое студенческое движение во Франции (1956-1968 гг.). - Наука: Москва, 1975

Resursi internetā par šo tēmu