Atšķirības starp "Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē''' - lauksaimniekošanas veids, kas izveidojās [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un tās [[Kolonija|kolonijās]], un bija izplatīts Dienvideiropā līdz pat [[Senā Roma|Romas impērijai]]. | '''Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē''' - lauksaimniekošanas veids, kas izveidojās [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un tās [[Kolonija|kolonijās]], un bija izplatīts Dienvideiropā līdz pat [[Senā Roma|Romas impērijai]]. | ||
| − | Raksturīga bija zemes lietošanas tiesību divdabība, kur paralēli pastāvēja 1) kopīgā [[polisa]]s zeme un 2) atsevišķu pilsoņu privātīpašums (privātīpašuma aizsardzība parādās jau 621. g.p.m.ē. [[Drakona likumi|Drakona likumos]], 594. g.p.m.ē. [[Solona reformas|Solona reformās]], 451. g.p.m.ē. [[Divpadsmit tabulu likumi|Divpadsmit tabulu likumos]] u.c.). Šo principu no hellēņiem pārņēma arī [[Senā Roma]]. | + | Raksturīga bija zemes lietošanas tiesību divdabība, kur paralēli pastāvēja 1) kopīgā [[polisa]]s zeme un 2) atsevišķu pilsoņu privātīpašums (privātīpašuma aizsardzība parādās jau 621. g.p.m.ē. [[Drakona likumi|Drakona likumos]], 594. g.p.m.ē. [[Solona reformas|Solona reformās]], 451. g.p.m.ē. [[Divpadsmit tabulu likumi|Divpadsmit tabulu likumos]] u.c.). Šo principu no hellēņiem pārņēma arī [[Senā Roma]], kur arī sākotnēji saimniecības pamatā bija visas pilsoņu kopienas zeme, t.s. ''ager publicus'', kad laika gaitā daļēji kļuva par privātīpašumu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 15.34
Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē - lauksaimniekošanas veids, kas izveidojās Senajā Grieķijā un tās kolonijās, un bija izplatīts Dienvideiropā līdz pat Romas impērijai.
Raksturīga bija zemes lietošanas tiesību divdabība, kur paralēli pastāvēja 1) kopīgā polisas zeme un 2) atsevišķu pilsoņu privātīpašums (privātīpašuma aizsardzība parādās jau 621. g.p.m.ē. Drakona likumos, 594. g.p.m.ē. Solona reformās, 451. g.p.m.ē. Divpadsmit tabulu likumos u.c.). Šo principu no hellēņiem pārņēma arī Senā Roma, kur arī sākotnēji saimniecības pamatā bija visas pilsoņu kopienas zeme, t.s. ager publicus, kad laika gaitā daļēji kļuva par privātīpašumu.
Literatūra par šo tēmu
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6
- Dr.hist. Pāvulāne V. Agrārā ražotājsaimniecība antīkajā pasaulē. // Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995., 20.-31. lpp.
