Atšķirības starp "Agtes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
'''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemneikiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni.
+
'''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemniekiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. septembris, plkst. 08.34

Von Agthe Wappen.png

fon Agtes (vc. von Agthe, kr. Агте) - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta Igaunijas guberņā. Dzimta cēlusies no zemniekiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz kolēģijas asesora pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz dzimtmuižnieka statusu un ģerboni.

Literatūra par šo tēmu

  • Zigmunde A. Inženieris Gustavs Ādolfs Agte un viņa dzimta. // RTU zinātniskie raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. – 11.sēj. (2007), 26.-30. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu