Atšķirības starp "Albiģieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Albiģieši''' jeb '''albigoji''' (lat. ''albigenses'', no Albī pilsētas nosaukuma) – [[herēze]]s kustība Dienvidfrancijā viduslaikos, XII-XIII gs., [[Katari|kataru]] un [[Valdieši|valdiešu]] idejām līdzīga mācība, ka materiālo pasauli radījis Sātans, tātad viss, kas ir materiāls, taustāms, ir nicināms, bet cilvēka dvēseles uzdevums ir deformēt visu šo materiālo un izrauties no tā. Šo mācību par herēzi atzina 1215. gada [[Koncils]], aizsākot [[Albiģiešu kari|krusta karu]] virkni. Kustība tika iznīcināta XIV gs.
+
'''Albiģieši''' jeb '''albigoji''' (lat. ''albigenses'', no Albī pilsētas nosaukuma) – [[Gnosticisms|gnosticiska]] [[herēze]]s kustība Dienvidfrancijā viduslaikos, XII-XIII gs., [[Katari|kataru]] un [[Valdieši|valdiešu]] idejām līdzīga mācība, ka materiālo pasauli radījis Sātans, tātad viss, kas ir materiāls, taustāms, ir nicināms, bet cilvēka dvēseles uzdevums ir deformēt visu šo materiālo un izrauties no tā. Šo mācību par herēzi atzina 1215. gada [[Koncils]], aizsākot [[Albiģiešu kari|krusta karu]] virkni. Kustība tika iznīcināta XIV gs.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 1. maijs, plkst. 17.05

Albiģieši jeb albigoji (lat. albigenses, no Albī pilsētas nosaukuma) – gnosticiska herēzes kustība Dienvidfrancijā viduslaikos, XII-XIII gs., kataru un valdiešu idejām līdzīga mācība, ka materiālo pasauli radījis Sātans, tātad viss, kas ir materiāls, taustāms, ir nicināms, bet cilvēka dvēseles uzdevums ir deformēt visu šo materiālo un izrauties no tā. Šo mācību par herēzi atzina 1215. gada Koncils, aizsākot krusta karu virkni. Kustība tika iznīcināta XIV gs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 145. lpp.