Atšķirības starp "Aleksandrs Sevērs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aleksandrs Sevērs | + | '''Marks Antonijs Aleksandrs Sevērs''' (''Marcus Aurelius Alexander Severus'', 208-235) – [[Romas impērija]]s imperators. |
Dzimis 208. gada 2. oktobrī Romā. No 222. gada, pēc Elagabala nogalināšanas, [[imperators]]. Par [[Reģents|reģentiem]] valdīšanas sākumā bija māte Jūlija Mameja, vecmāte Jūlija Mesa un jurists Ulpiāns. Sevēra laikā ievērojami pieauga Senāta un juristu (Ulpiāns u.c.) loma valstī. Tika izvērstas represijas pret valsts varai nelojālajām sektām, t.sk. [[Kristietība|kristiešiem]]. Samazināja piešķiramos līdzekļus izrādēm un karaspēkam. 231-232. gados veiksmīgi karoja ar novājināto [[Partas lielvalsts|Partas lielvalsti]], pēc tam ar iebrukušajiem [[ģermāņi]]em. Nogalināts karavīru dumpī pie Reinas (mūsd. Maincas tuvumā) 235. gada martā. | Dzimis 208. gada 2. oktobrī Romā. No 222. gada, pēc Elagabala nogalināšanas, [[imperators]]. Par [[Reģents|reģentiem]] valdīšanas sākumā bija māte Jūlija Mameja, vecmāte Jūlija Mesa un jurists Ulpiāns. Sevēra laikā ievērojami pieauga Senāta un juristu (Ulpiāns u.c.) loma valstī. Tika izvērstas represijas pret valsts varai nelojālajām sektām, t.sk. [[Kristietība|kristiešiem]]. Samazināja piešķiramos līdzekļus izrādēm un karaspēkam. 231-232. gados veiksmīgi karoja ar novājināto [[Partas lielvalsts|Partas lielvalsti]], pēc tam ar iebrukušajiem [[ģermāņi]]em. Nogalināts karavīru dumpī pie Reinas (mūsd. Maincas tuvumā) 235. gada martā. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. maijs, plkst. 06.52
Marks Antonijs Aleksandrs Sevērs (Marcus Aurelius Alexander Severus, 208-235) – Romas impērijas imperators.
Dzimis 208. gada 2. oktobrī Romā. No 222. gada, pēc Elagabala nogalināšanas, imperators. Par reģentiem valdīšanas sākumā bija māte Jūlija Mameja, vecmāte Jūlija Mesa un jurists Ulpiāns. Sevēra laikā ievērojami pieauga Senāta un juristu (Ulpiāns u.c.) loma valstī. Tika izvērstas represijas pret valsts varai nelojālajām sektām, t.sk. kristiešiem. Samazināja piešķiramos līdzekļus izrādēm un karaspēkam. 231-232. gados veiksmīgi karoja ar novājināto Partas lielvalsti, pēc tam ar iebrukušajiem ģermāņiem. Nogalināts karavīru dumpī pie Reinas (mūsd. Maincas tuvumā) 235. gada martā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 150. lpp.
