Atšķirības starp "Apsītis Rūdolfs" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 16.09

Rūdolfs Apsītis - virsnieks.

Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, Vidzemes guberņā. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, kopš 1916. gada maija latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, eskadrona komandieris. Atgriezās Vidzemē.

Kopš 1918. gada 20. novembra Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Cēsu rotā, Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz Vācbaltu cīņas bataljonu, kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu. Eskadrona komandieris (15.01.-03.03.1919.). Pēc Strazdumuižas pamiera un zemessardzes reorganizācijas 7. jūlijā ieskaitīts uz 7. bataljonu kā izlūku komandas priekšnieks. 30.07. pārcelts uz Malienas bataljona eskadronu, bet 07.08. bataljona sastāvā iekļauts 1. Liepājas kājnieku pulkā kā eskadrona vada komandieris, vēlāk eskadrona komandieris (07.02.1920.-07.02.1921.). No 1921. gada februāra līdz 1931. gada septembrim dažādos ierindas amatos Liepājas kājnieku pulkā. 1926. gadā absolvējis Virsnieku kursus. No 1931. gada septembra līdz 1940. gada februārim dienēja 12. Bauskas kājnieku pulkā. Saņēmis no valsts jaunsaimniecību Raunas muižā. 1940. gada 29. februārī atvaļināts no dienesta. Vācu okupācijas laikā Valmieras aizsargu bataljona komandieris. 1944. gada oktobrī evakuējies uz Vāciju, bet pēc kara - uz Lielbritāniju. Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā.

Apbalvojumi:

• Jura krusts
• Lāčplēša Kara ordenis (par kaujām Latgalē, Bērzgales Udreņiku apvidū un reidu ienaidnieka aizmugurē)
• Triju Zvaigžņu ordenis V šķira

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu