Atšķirības starp "Apsardzes nodaļa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Apsardzes nodaļa''' (''Охранное отделение''), sarunvalodā '''ohranka''' (''охранка'') - [[Krievijas impērija]]s [[policija]]s politiskās izmeklēšanas slepenpolicijas, īpašas policijas nodaļas, kas bija paklautas impērijas ''Policijas departamentam'' Pēterburgā).  Institūcijai bija tiesības arestēt par valsts noziegumiem aizdomās turētos un turēt apcietinājumā bez aresta iemesla paskaidrošanas. To pārraudzībā bija arī t.s. "melnie kabineti" jeb perlustrācijas istabas pasta nodaļās, kā arī Pēterburgas un Maskavas ''ohrankas'' "lidojošās" jeb "izbraukuma" grupas (''отряды филёров'') kas darbojās visas valsts teritorijā. Bez štata darbiniekiem, struktūrā ietilpa arī ārējās un slepenās uzraudzības aģenti, kuru uzdevums bija iefiltrēties varai naidīgās organizācijās, noskaidrot to plānus, dalībniekus, struktūru, sakaru kanālus utt. Ārvalstīs ''ohrankas'' aģentu galvenais uzdevums bija spiegot krievu revolucionāro emigrantu darbību. Pirmā šāda nodaļa izveidota 1866. gadā Pēterburgas policijas pārvaldē pēc atentāta pret imperatoru [[Aleksandrs II, Krievijas imperators|Aleksandru II]], kā no 12 labākajiem policijas izmeklētājiem nokomplektēta ''Kārtības un sabiedriskā miera nodrošināšanas nodaļa'' (''Отделение по охранению порядка и общественной безопасности''<ref>Šāds nosaukums tika lietots līdz 1903. gadam.</ref>). 1883. gadā nodaļas tika izveidotas arī  [[Guberņa|guberņu]] pilsētās (1914. gadā valstī bija 26 šādas nodaļas). Nodaļas likvidētas 1917. gadā.
+
'''Apsardzes nodaļa''' (''Охранное отделение''), sarunvalodā '''ohranka''' (''охранка'') - [[Krievijas impērija]]s [[policija]]s īpašās politiskās izmeklēšanas nodaļas ar slepenpolicijas funkcijām, kas bija pakļautas impērijas ''Policijas departamentam'' Pēterburgā).  Institūcijai bija tiesības arestēt par valsts noziegumiem aizdomās turētos un turēt apcietinājumā bez aresta iemesla paskaidrošanas. To pārraudzībā bija arī t.s. "melnie kabineti" jeb perlustrācijas istabas pasta nodaļās, kā arī Pēterburgas un Maskavas ''ohrankas'' "lidojošās" jeb "izbraukuma" grupas (''отряды филёров'') kas darbojās visas valsts teritorijā. Bez štata darbiniekiem, struktūrā ietilpa arī ārējās un slepenās uzraudzības aģenti, kuru uzdevums bija iefiltrēties varai naidīgās organizācijās, noskaidrot to plānus, dalībniekus, struktūru, sakaru kanālus utt. Ārvalstīs ''ohrankas'' aģentu galvenais uzdevums bija spiegot krievu revolucionāro emigrantu darbību. Pirmā šāda nodaļa izveidota 1866. gadā Pēterburgas policijas pārvaldē pēc atentāta pret imperatoru [[Aleksandrs II, Krievijas imperators|Aleksandru II]], kā no 12 labākajiem policijas izmeklētājiem nokomplektēta ''Kārtības un sabiedriskā miera nodrošināšanas nodaļa'' (''Отделение по охранению порядка и общественной безопасности''<ref>Šāds nosaukums tika lietots līdz 1903. gadam.</ref>). 1883. gadā nodaļas tika izveidotas arī  [[Guberņa|guberņu]] pilsētās (1914. gadā valstī bija 26 šādas nodaļas). Nodaļas likvidētas 1917. gadā.
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. septembris, plkst. 18.28

Apsardzes nodaļa (Охранное отделение), sarunvalodā ohranka (охранка) - Krievijas impērijas policijas īpašās politiskās izmeklēšanas nodaļas ar slepenpolicijas funkcijām, kas bija pakļautas impērijas Policijas departamentam Pēterburgā). Institūcijai bija tiesības arestēt par valsts noziegumiem aizdomās turētos un turēt apcietinājumā bez aresta iemesla paskaidrošanas. To pārraudzībā bija arī t.s. "melnie kabineti" jeb perlustrācijas istabas pasta nodaļās, kā arī Pēterburgas un Maskavas ohrankas "lidojošās" jeb "izbraukuma" grupas (отряды филёров) kas darbojās visas valsts teritorijā. Bez štata darbiniekiem, struktūrā ietilpa arī ārējās un slepenās uzraudzības aģenti, kuru uzdevums bija iefiltrēties varai naidīgās organizācijās, noskaidrot to plānus, dalībniekus, struktūru, sakaru kanālus utt. Ārvalstīs ohrankas aģentu galvenais uzdevums bija spiegot krievu revolucionāro emigrantu darbību. Pirmā šāda nodaļa izveidota 1866. gadā Pēterburgas policijas pārvaldē pēc atentāta pret imperatoru Aleksandru II, kā no 12 labākajiem policijas izmeklētājiem nokomplektēta Kārtības un sabiedriskā miera nodrošināšanas nodaļa (Отделение по охранению порядка и общественной безопасности[1]). 1883. gadā nodaļas tika izveidotas arī guberņu pilsētās (1914. gadā valstī bija 26 šādas nodaļas). Nodaļas likvidētas 1917. gadā.

Atsauces un piezīmes

  1. Šāds nosaukums tika lietots līdz 1903. gadam.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 133. lpp.

  • Андреевский И.Е. Полицейское право. т. 1–2 - СПБ, 1874–76
  • Ерошкич Н.П. История государственных учреждений дореволюционной России. - Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu