Policija

Policija (no gr. politeia - "pārvalde"; an./fr. police, vc. Polizei, kr. полиция) - atkarībā no konteksta:

Viduslaikos un jaunajos laikos valsts vai pilsētas kārtības apzīmējums.
Jaunākajos un visjaunākajos laikos daudzās valstīs uzraudzības un piespiedu institūciju iestāde, kas nodrošina iekšējo kārtību valstī, novērš un atklāj noziegumus, meklē un aiztur noziedzniekus, veic citas ar drošību valstī saistītas funkcijas; arī policijas personāls (policisti). Viduslaikos politeia saprata divējādi: valsts ārējā pārvalde kā "politika" un valsts iekšējā pārvalde kā "policija". Policija kā iekšējās pārvaldes organizācija vispirms attīstījās pilsētās, izveidojoties ugunsdzēsības dienestam, korporāciju, cunftu un pilsētas rātes noteikto sadzīves kārtības, celtniecības normu u.tml. uzraudzība. XVI-XVII gs. policija bija sociālās drošības uzraudzīšana, saimnieciskās dzīves regulēšana, protestantu zemēs represijas pret "izšķērdību" un "izvirtību", reliģisko normu sadzīvē izpildes uzraudzīšana (raganu prāvas u.tml.). Apgaismotā absolūtisma laikā izveidojās centralizēta valsts policijas institūcija kā tiesībsargājoša un represējoša iestāde, kas reglamentēja sociālās dzīves sfēras un uzraudzīja šo noteikumu izpildi. Latvijas republikā policija tika izveidota 1919. gada ziemā un līdz 1940. gadam iedalījās kārtības, kriminālajā un politiskajā policijā.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 131.-132. lpp.