Atšķirības starp "Arkebūza" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Arkebūza''' (no fr. ''arquebuse'') - XV-XVI gs. Eiropā kājnieku (XVI gs. arī kavalērijas) strēlnieka pa stobra galu pielādējama neliela kalibra gludstobra [[šautene]], ar īsu laidi un kvēldegļa (vēlāk rata) atslēgu. Pirmo reizi kaujas laukā pielietota 1379. gadā Vācijā. Pildīja tās pašas funkcijas, ko pirms tam veica [[arbalets]]. Sākotnēji strēlnieku vienību apbruņojums bija jaukts: daļa bruņoti ar arbaletiem, bet daļa - ar arkebuzām. XV gs. otrajā pusē arkebuzierus pastiprināja ar [[Pīķnesis|pīķnešiem]], kas tos sargāja. Šaušanas tehnika zināmā mērā kopēja arbaleta tehniku, paceļot šaujamieroci acu augstumā, taču neatspiežot tā pārāk īso laidi pret plecu (arī sacensībās arbaletisti un arkebuzieri piedalījās vienā kategorijā). XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar [[Muskete|musketi]].
+
'''Arkebūza''' (no fr. ''arquebuse'') - XIV-XVI gs. Eiropā kājnieku (XVI gs. arī kavalērijas) strēlnieka pa stobra galu pielādējama neliela kalibra gludstobra [[šautene]], ar īsu laidi un kvēldegļa (vēlāk rata) atslēgu. Pirmo reizi kaujas laukā pielietota 1379. gadā Vācijā. Pildīja tās pašas funkcijas, ko pirms tam veica [[arbalets]]. Sākotnēji strēlnieku vienību apbruņojums bija jaukts: daļa bruņoti ar arbaletiem, bet daļa - ar arkebuzām. XV gs. otrajā pusē arkebuzierus pastiprināja ar [[Pīķnesis|pīķnešiem]], kas tos sargāja. Šaušanas tehnika zināmā mērā kopēja arbaleta tehniku, paceļot šaujamieroci acu augstumā, taču neatspiežot tā pārāk īso laidi pret plecu (arī sacensībās arbaletisti un arkebuzieri piedalījās vienā kategorijā). XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar [[Muskete|musketi]].
  
 
Skat. arī: [[dragona]]
 
Skat. arī: [[dragona]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. jūlijs, plkst. 10.48

Arkebūza (no fr. arquebuse) - XIV-XVI gs. Eiropā kājnieku (XVI gs. arī kavalērijas) strēlnieka pa stobra galu pielādējama neliela kalibra gludstobra šautene, ar īsu laidi un kvēldegļa (vēlāk rata) atslēgu. Pirmo reizi kaujas laukā pielietota 1379. gadā Vācijā. Pildīja tās pašas funkcijas, ko pirms tam veica arbalets. Sākotnēji strēlnieku vienību apbruņojums bija jaukts: daļa bruņoti ar arbaletiem, bet daļa - ar arkebuzām. XV gs. otrajā pusē arkebuzierus pastiprināja ar pīķnešiem, kas tos sargāja. Šaušanas tehnika zināmā mērā kopēja arbaleta tehniku, paceļot šaujamieroci acu augstumā, taču neatspiežot tā pārāk īso laidi pret plecu (arī sacensībās arbaletisti un arkebuzieri piedalījās vienā kategorijā). XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar musketi.

Skat. arī: dragona

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu