Atšķirības starp "Audrings Teodors" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 12.53

Teodors Audrings (Theodor Audring) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks LKOK kavalieris

Dzimis 1900. gada 17. jūlijā, Aizputē.

1918. gada 16. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1554) par to, ka 1919. gada 11. novembrī pie Nīcgales ar savu nodaļu ielauzās pretinieka artilērijas baterijas pozīcijās, ieguva lielgabalu un saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī kā seržants.

Iztiku pelnījis kā farmaceita palīgs Valmierā, kopš 1932. gada Mārkalnes pagasta aptiekā. No 1940. gada pagasta aptiekas pārvaldnieks. 1946. gada 2. jūlijā apcietināts. 1947. gada 8. janvārī LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Audringu uz 10 gadiem GULAGā (KPFSR KK 17, 58-1a par sadarbīnu ar nacionālajiem partizāniem, Pārupa grupu). 8. novembrī cietumā izdarījis pašnāvību.

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 49. lpp.