Atšķirības starp "Bēlings Volfgangs" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 13.07

Volfgangs Bēlings (Wolfgang Behling) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks LKO kavalieris

Dzimis 1900. gada 2. martā Rīgā, Kristofa Bēlinga ģimenē.

1918. gada 27. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1556) par to, ka 1920. gada 13. janvārī pie Lakomskojes sādžas viņa vadītā nodaļa atsita spēcīgu pretinieka uzbrukumu un prettriecienā Bēlings perconīgi ieguva ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī kā seržants.

Iztiku pelnījis, strādājot A/S "Ed. Grube". Saņēmis jaunsaimniecību Sieksātes pagastā. 1941. gada janvārī bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 49. lpp.