Atšķirības starp "Belingshauzeni" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Bellingshausen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Bellingshausen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Belingshauzeni''' (vc. ''von Bellingshausen'', kr. ''Беллинсгаузены'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs bijis vidzemnieks, Zviedrijas kavalērijas ģenerālmajors Johans Eberhards Belingshauzens, kuram ar karalienes Kristīnes dekrētu 1661. gada 8. augustā piešķīra [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (to apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]] 1865. gadā, atzīstot dzimtas tiesības būt baroniem). 1747. gadā dzimta uzņemta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Vidzemes [[lanmaršals]] (1645.) Johans Eberhards fon Belingshauzens (''Johann Eberhard von Bellingshausen'', 1604.–1655.), jūrnieks un jaunu zemju atklājējs Fabians Gotlībs fon Belinshauzens (vc. ''Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen'', kr. ''Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен''; 1778.-1852.). Dzimtai piederēja Lahentāgas (''Lahhentagge'') u.c. muižas Sāmsalā un Vidzemē. | + | baroni '''Belingshauzeni''' (vc. ''von Bellingshausen'', kr. ''Беллинсгаузены'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs bijis vidzemnieks, Zviedrijas kavalērijas ģenerālmajors Johans Eberhards Belingshauzens, kuram ar karalienes Kristīnes dekrētu 1661. gada 8. augustā piešķīra [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (to apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]] 1865. gadā, atzīstot dzimtas tiesības būt baroniem). 1747. gadā dzimta uzņemta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Vidzemes [[lanmaršals]] (1645.) Johans Eberhards fon Belingshauzens (''Johann Eberhard von Bellingshausen'', 1604.–1655.), jūrnieks un jaunu zemju atklājējs Fabians Gotlībs fon Belinshauzens (vc. ''Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen'', kr. ''Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен''; 1778.-1852.). Dzimtai piederēja Lahentāgas (''Lahhentagge''), Pilguses (''Hoheneichen''), Restu (''Rösthof''), Tohisas (''Tois'') u.c. muižas Sāmsalā un Vidzemē. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* [https://sites.google.com/site/mnemocina/home/istoria-moih-predkov/rod-bellinsgauzen род Беллинсгаузенов] | * [https://sites.google.com/site/mnemocina/home/istoria-moih-predkov/rod-bellinsgauzen род Беллинсгаузенов] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 12.17
baroni Belingshauzeni (vc. von Bellingshausen, kr. Беллинсгаузены) - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs bijis vidzemnieks, Zviedrijas kavalērijas ģenerālmajors Johans Eberhards Belingshauzens, kuram ar karalienes Kristīnes dekrētu 1661. gada 8. augustā piešķīra brīvkunga titulu (to apstiprināja Krievijas impērijas Senāts 1865. gadā, atzīstot dzimtas tiesības būt baroniem). 1747. gadā dzimta uzņemta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Vidzemes lanmaršals (1645.) Johans Eberhards fon Belingshauzens (Johann Eberhard von Bellingshausen, 1604.–1655.), jūrnieks un jaunu zemju atklājējs Fabians Gotlībs fon Belinshauzens (vc. Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen, kr. Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен; 1778.-1852.). Dzimtai piederēja Lahentāgas (Lahhentagge), Pilguses (Hoheneichen), Restu (Rösthof), Tohisas (Tois) u.c. muižas Sāmsalā un Vidzemē.
