Bonaventura Džovanni Fidanca

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 19. marts, plkst. 11.58, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Literatūra)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sv. Bonevantura jeb Bonaventura Džovanni di Fidanza (Bonaventure Giovanni di Fidanza, 1221.-1274.) – teologs, filosofs, Baznīcas Tēvs, franciskāņu ordeņa ģenerālministrs. Pāvests Gregors X iesvētīja Bonaventuru par bīskapu un iecēla par Ostijas kardinālu. 1274. gadā Bonaventūra piedalījās vispārējā Baznīcas koncilā Lionā un mira disputu laikā vēl pirms koncila beigām (16. jūlijā). Tika svinīgi apbedīts, klātesot visiem augstākajiem Baznīcas hierarhiem. Savās idejās sekoja Sv. Augustīna idejām, atzina ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Par izziņas augstāko pakāpi uzskatīja ekstātisku kontemplāciju, kurā cilvēks saplūst ar Dievu. Diskusijās par universālijām ieņēma reālisma pozīcijas. 1482. gadā kanonizēts, 1587. gadā izsludināts par vienu Baznīcas Tēviem. Viņa vārdā pasaulē nosauktas daudzas augstskolas, skolas, kopienas (piemēram: St. Bonaventure University, Saint Bonaventure High School, St. Bonaventure Parish School, St. Bonaventure Parish Community, Saint Bonaventures School and Technology College, Saint Bonaventure Catholic Community u.c.).

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 53. lpp.
  • Bonaventure. - Paulist Press, Mahwah, New Jersey, 1978; ISBN 0-8091-2121-2
  • Hattrup Dieter. Ekstatik der Geschichte. Die Entwicklung der christologischen Erkenntnistheorie Bonaventuras. - Schöningh, Paderborn, 1993; ISBN 3-506-76273-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bonaventura_Džovanni_Fidanca&oldid=13758"