Atšķirības starp "Brīvās mākslas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvās mākslas''' (lat. ''artes liberales'') - humanitārās zinātnes. [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] tādu bija trīs (lat. ''trivium''): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas [[Universitāte|universitātē]] tām tika pievienotas vēl četras (''quadrivium''), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. '''septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes | + | '''Brīvās mākslas''' (lat. ''artes liberales'') - humanitārās zinātnes. [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] tādu bija trīs (lat. ''trivium''): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas [[Universitāte|universitātē]] tām tika pievienotas vēl četras (''quadrivium''), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. '''septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes liberales''). Savukārt [[Renesanse]]s humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par "brīvajām mākslām", bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un [[Vergs|vergu]]. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību. |
[[Kategorija:Izglītība]] | [[Kategorija:Izglītība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 4. janvāris, plkst. 18.13
Brīvās mākslas (lat. artes liberales) - humanitārās zinātnes. Antīkajā pasaulē tādu bija trīs (lat. trivium): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas universitātē tām tika pievienotas vēl četras (quadrivium), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. septiņas brīvās mākslas (lat. septem artes liberales). Savukārt Renesanses humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par "brīvajām mākslām", bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un vergu. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību.
