Atšķirības starp "Brīvie arāji" versijām
(jauns šķirklis) |
m (→Literatūra) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp. | ||
---- | ---- | ||
| − | * Семевский В. И., Крестьянский вопрос в России в XVIII и первой пол. XIX в., т. 1, - | + | * Семевский В. И., Крестьянский вопрос в России в XVIII и первой пол. XIX в., т. 1, - Санкт-Петербург, 1888 |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 5. oktobris, plkst. 09.08
Brīvie arāji (kr. вольные хлебопашцы, arī cвободные хлебопашцы) - bijušie dzimtļaudis Krievijas impērijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūtnieciskās atkarības saskaņā ar Aleksandra I 1803. gada 20. februāra rīkojumu (kr. указ), zemniecības kategorija laikā no 1803. līdz 1861. gadam. To juridiskais statuss bija ļoti līdzīgs valsts zemnieku statusam, un 1848. gadā abas šīs kategorijas tika apvienotas.
Komentāri
Saskaņā ar šo rīkojumu muižniekiem bija tiesības atbrīvot gan atzevišķus zemniekus, gan ciemu kopienas. Brīvlaistajiem zemniekiem, lai iegūtu īpašumā zemi, to bija jāizpērk, maksājot naudā, vai natūrā (dodoties derbos muižnieka laukos, ilgstoši atdodot daļu ražas. Aleksandra I valdīšanas laikā par brīvajiem arājiem kļuva aptuveni 47 000 zemnieku (aptuveni 0,5% no visiem dzimtcilvēkiem).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp.
- Семевский В. И., Крестьянский вопрос в России в XVIII и первой пол. XIX в., т. 1, - Санкт-Петербург, 1888
