Atšķirības starp "Briedis Fridrihs" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 23. jūnijā [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas ciemā (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Jaunākais dēls no trijiem. Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira junkuru skolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu pirmo izlūkgājienu apbalvots ar [[Jura zelta zobens|Jura zelta zobenu]]. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar [[Jura krusts|Jura krustu]], bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada augustā komandēts uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. 1916. gada 21. martā granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts, un 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūciju]], tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos [[boļševiki]]em sagaidīja hospitālī. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās [[Eseri|esera]] [[Savinkovs Boriss|B. Savinkova]] (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. Pēc tam arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] apbalvots ar visu šķiru [[LkO]]. | Dzimis 23. jūnijā [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas ciemā (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Jaunākais dēls no trijiem. Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira junkuru skolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu pirmo izlūkgājienu apbalvots ar [[Jura zelta zobens|Jura zelta zobenu]]. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar [[Jura krusts|Jura krustu]], bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada augustā komandēts uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. 1916. gada 21. martā granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts, un 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūciju]], tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos [[boļševiki]]em sagaidīja hospitālī. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās [[Eseri|esera]] [[Savinkovs Boriss|B. Savinkova]] (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. Pēc tam arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] apbalvots ar visu šķiru [[LkO]]. | ||
| − | == | + | == Attēli == |
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| − | Attēls:Breedis_Fridrichs_ievainots.jpg|poručiks F.Briedis (1. rindā 2. no labās) | + | Attēls:Breedis_Fridrichs_ievainots.jpg|poručiks F.Briedis (1. rindā 2. no labās) latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes palātā (1916. gada aprīlis) |
| − | Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg| | + | Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg|kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara) |
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. janvāris, plkst. 09.23
Fridrihs Briedis arī Fridrichs Breedis (1888.-1918.) - latviešu strēlnieku virsnieks, LkO kavalieris.
Dzimis 23. jūnijā Vitebskas guberņas Lovšas ciemā (mūsd. Baltkrievijā), Krievijas impērijā. Jaunākais dēls no trijiem. Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira junkuru skolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt Dvinskas garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. I Pasaules karam sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu pirmo izlūkgājienu apbalvots ar Jura zelta zobenu. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada augustā komandēts uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās Daugavgrīvas cietoksnī 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. 1916. gada 21. martā granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts, un 1917. gada Februāra revolūciju, tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem sagaidīja hospitālī. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās esera B. Savinkova (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. Pēc tam arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru LkO.
Attēli
poručiks F.Briedis (1. rindā 2. no labās) latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes palātā (1916. gada aprīlis)
kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)
Literatūra par šo tēmu
- Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.
