Atšķirības starp "Bruģa tiesa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bruģa tiesa''' jeb '''kārtības tiesa''' (vāc. ''Ordnungsgericht'', kr. ''орднунгсгерихт'') - policijas tiesa Vidzemē laikā no 1668. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem). Igauņu zemēs tai analogs bija t.s. "arkla tiesa" (vāc. ''Hakengericht'', kr. ''гакенрихт''). ''Bruģa tiesas'' izveidoja agrāko [[Pilstiesa|pilstiesu]] vietā - sastāvēja no tiesneša un 2 palīgiem, katrā [[Apriņķis|apriņķī]]. Pamatfunkcija bija sabiedriskās kārtības sargāšana un [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] izdoto policijas noteikumu izpildes uzraudzība. Pirmajā laikā ''bruģa tiesa'' pildīja arī zināmas pašvaldības funkcijas: uzraudzīja ceļu un tiltu uzturēšanu kārtībā u.tml. XVIII gs. ''bruģa tiesa'' izskatīja arī [[Dzimtļaudis|dzimtļaužu]] bēgšanas lietas. Saskaņā ar 1845. gada [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] likumiem, katrā apriņķī (izņemot Sāmsalu) izveidoja 2 ''bruģa tiesas'' un to kompetenci paplašināja. Papildus iepriekšējām funkcijām ''bruģa tiesa'' izskatīja lietas par nodokļu piedzīšanu, pārzināja cietumus, gādāja par nosūtīšanu uz kara apriņķiem, reģistrēja atvaļinātos karavīrus un veica citus uzdevumus. Bija pakļautas tieši [[Gubernators|gubernatoram]] un [[guberņa]]s valdei, kur varēja pārsūdzēt ''bruģa tiesas'' spriedumus un rīkojumus. | '''Bruģa tiesa''' jeb '''kārtības tiesa''' (vāc. ''Ordnungsgericht'', kr. ''орднунгсгерихт'') - policijas tiesa Vidzemē laikā no 1668. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem). Igauņu zemēs tai analogs bija t.s. "arkla tiesa" (vāc. ''Hakengericht'', kr. ''гакенрихт''). ''Bruģa tiesas'' izveidoja agrāko [[Pilstiesa|pilstiesu]] vietā - sastāvēja no tiesneša un 2 palīgiem, katrā [[Apriņķis|apriņķī]]. Pamatfunkcija bija sabiedriskās kārtības sargāšana un [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] izdoto policijas noteikumu izpildes uzraudzība. Pirmajā laikā ''bruģa tiesa'' pildīja arī zināmas pašvaldības funkcijas: uzraudzīja ceļu un tiltu uzturēšanu kārtībā u.tml. XVIII gs. ''bruģa tiesa'' izskatīja arī [[Dzimtļaudis|dzimtļaužu]] bēgšanas lietas. Saskaņā ar 1845. gada [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] likumiem, katrā apriņķī (izņemot Sāmsalu) izveidoja 2 ''bruģa tiesas'' un to kompetenci paplašināja. Papildus iepriekšējām funkcijām ''bruģa tiesa'' izskatīja lietas par nodokļu piedzīšanu, pārzināja cietumus, gādāja par nosūtīšanu uz kara apriņķiem, reģistrēja atvaļinātos karavīrus un veica citus uzdevumus. Bija pakļautas tieši [[Gubernators|gubernatoram]] un [[guberņa]]s valdei, kur varēja pārsūdzēt ''bruģa tiesas'' spriedumus un rīkojumus. | ||
| − | Skat. arī [[policijas tiesa]] | + | Skat. arī [[Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.]], [[policijas tiesa]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 5. marts, plkst. 14.39
Bruģa tiesa jeb kārtības tiesa (vāc. Ordnungsgericht, kr. орднунгсгерихт) - policijas tiesa Vidzemē laikā no 1668. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem). Igauņu zemēs tai analogs bija t.s. "arkla tiesa" (vāc. Hakengericht, kr. гакенрихт). Bruģa tiesas izveidoja agrāko pilstiesu vietā - sastāvēja no tiesneša un 2 palīgiem, katrā apriņķī. Pamatfunkcija bija sabiedriskās kārtības sargāšana un ģenerālgubernatora izdoto policijas noteikumu izpildes uzraudzība. Pirmajā laikā bruģa tiesa pildīja arī zināmas pašvaldības funkcijas: uzraudzīja ceļu un tiltu uzturēšanu kārtībā u.tml. XVIII gs. bruģa tiesa izskatīja arī dzimtļaužu bēgšanas lietas. Saskaņā ar 1845. gada Baltijas provinču likumiem, katrā apriņķī (izņemot Sāmsalu) izveidoja 2 bruģa tiesas un to kompetenci paplašināja. Papildus iepriekšējām funkcijām bruģa tiesa izskatīja lietas par nodokļu piedzīšanu, pārzināja cietumus, gādāja par nosūtīšanu uz kara apriņķiem, reģistrēja atvaļinātos karavīrus un veica citus uzdevumus. Bija pakļautas tieši gubernatoram un guberņas valdei, kur varēja pārsūdzēt bruģa tiesas spriedumus un rīkojumus.
Skat. arī Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632., policijas tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
