Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.

Vidzemes tiesu reforma - 1630.-1632. gados t.s. Zviedru Vidzemē īstenoti juridiski pasākumi zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanai. Muižniekiem tika atņemtas tiesības spriest tiesu pār saviem zemniekiem un izveidota jauna 3 pakāpju tiesa:

• Zemāko pakāpi - zemes tiesu veidoja 3 locekļi (tiesnesis un 2 piesēdētāji - muižnieks un jurists), kurus ievēlēja vietēja muižniecība uz 6 gadiem un apstiprināja ģenerālgubernators. Šai tiesai bija pakļauti visi Vidzemes iedzīvotāji. Kopā bija 5 apriņķu zemes tiesas: Rīgā, Cēsīs, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā. Zemes tiesas izskatīja civillietas un krimināllietas.
• Vidzemē izveidoja 3 pilstiesas - Rīgā, Tērbatā un Koknesē, un to vadīja ģenerālgubernators (Rīgā) vai viņa vietnieki. Katrā tiesā bija 3 piesēdētāji, tiesa sanāca divreiz gadā. Pilstiesa kā 1. un 2. instances tiesa izskatīja jautājumus, kas bija līdzīgi ar zemes tiesās izskatāmajiem, kā arī apelācijas par zemes tiesas spriedumiem civillietās un krimināllietās. Pilstiesā varēja pārsūdzēt tikai tās lietas, kurās izskatīja nodarījumus, kas pārsniedza 50 zviedru dālderus.
• Augstākā tiesu instance bija galma tiesa (jeb hofttiesa), ko veidoja 14 locekļi. Galma tiesa bija 1. un 2. instances tiesa. Kā pirmās. instances tiesa tā izskatīja muižnieku testamentus, mantojuma un konkursa lietas, muižnieku strīdus par muižu privilēģijām un valdījuma traucējumiem, kā arī lietas, kas saistītas ar karaļa un valsts tiesībām, zemnieku kolektīvām sūdzībām un visas citas pēc valdnieka norādījuma nosūtītās lietas. Ar galma tiesas spriedumu neapmierinātiem bija iespējams vēl griezties ar lūgumu pie paša karaļa Stokholmā. Sākot ar 1682. gadu šajā tiesā tika izskatīti arī muižnieku divkauju gadījumi. Kā otrās instances tiesa tā bija visām zemes tiesām un pilsētu rātēm (izņemot Rīgu), kā arī virskonsistorijai. Galma tiesas spriedums nebija pārsūdzams. Parasti galma tiesa noturēja 2 sesijas gadā, bet pēc Vidzemes zemnieku likuma (1804.) zemnieku lietām tika atvēlēta vēl viena - vasaras sesija.