Atšķirības starp "Daugavpils kājnieku pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''8. Daugavpils kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s [[Latgales divīzija]]s vienība, saformēta 1919. gada 8. augustā no 6. atsevišķā bataljona, 5. septembrī tam pievienojot 5. atsevišķo bataljonu. Komandieri: | + | '''8. Daugavpils kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s [[Latgales divīzija]]s vienība, saformēta 1919. gada 8. augustā Rīgā no 6. atsevišķā bataljona, 5. septembrī tam pievienojot 5. atsevišķo bataljonu. Komandieri: |
* kapteinis U.Tille (08.-10.1919.) | * kapteinis U.Tille (08.-10.1919.) | ||
* pulkvedis A.Krustiņš (10.1919.-04.1922.) | * pulkvedis A.Krustiņš (10.1919.-04.1922.) | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* pulkvedis K.Šepko (05.1935.-11.1939.) | * pulkvedis K.Šepko (05.1935.-11.1939.) | ||
* pulkvedis A.Bubinduss (11.1930.-06.1940.) | * pulkvedis A.Bubinduss (11.1930.-06.1940.) | ||
| + | Sākoties [[Bermontiāde]]i, pulku izvietoja aiz Torņakalna pie Jelgavas šosejas, kur 8.9. oktobrī izcīnīja pirmo kauju. Cieta sakāvi un atkāpās pāri Daugavai, kur 15.10. atsita pretinieka mēģinājumu sagrāmt tiltus un forsēt upi. 16. oktobrī pulku pārcēla uz Mīlgrāvi, bet 17. oktobrī uz Bolderājas kāpām. 3. novembrī pulks piedalījās Latgales divīzijas uzbrukumā Pārdaugavai, Daugavpils pulks piedalījās cīņās pie Dzeltenā kroga, Dammes muižas, Jāņmuižas, Lielās muižas u.c. Piedalījās Torņakalna atbrīvošanā (11.11.), kaujā par Jelgavas atbrīvošanu (20.-21.11.) | ||
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar [[Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 295. strēlnieku pulks (kom pulkv. N. Ābeltiņš). | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar [[Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 295. strēlnieku pulks (kom pulkv. N. Ābeltiņš). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. marts, plkst. 06.24
8. Daugavpils kājnieku pulks - Latvijas armijas Latgales divīzijas vienība, saformēta 1919. gada 8. augustā Rīgā no 6. atsevišķā bataljona, 5. septembrī tam pievienojot 5. atsevišķo bataljonu. Komandieri:
- kapteinis U.Tille (08.-10.1919.)
- pulkvedis A.Krustiņš (10.1919.-04.1922.)
- pulkvedis A.Liberts (04.1922.-04.1924.)
- pulkvedis J.Vītols (04.1924.-10.1929.)
- pulkvedis K.Olekšs (10.1929.-05.1935.)
- pulkvedis K.Šepko (05.1935.-11.1939.)
- pulkvedis A.Bubinduss (11.1930.-06.1940.)
Sākoties Bermontiādei, pulku izvietoja aiz Torņakalna pie Jelgavas šosejas, kur 8.9. oktobrī izcīnīja pirmo kauju. Cieta sakāvi un atkāpās pāri Daugavai, kur 15.10. atsita pretinieka mēģinājumu sagrāmt tiltus un forsēt upi. 16. oktobrī pulku pārcēla uz Mīlgrāvi, bet 17. oktobrī uz Bolderājas kāpām. 3. novembrī pulks piedalījās Latgales divīzijas uzbrukumā Pārdaugavai, Daugavpils pulks piedalījās cīņās pie Dzeltenā kroga, Dammes muižas, Jāņmuižas, Lielās muižas u.c. Piedalījās Torņakalna atbrīvošanā (11.11.), kaujā par Jelgavas atbrīvošanu (20.-21.11.)
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts apvienots ar 11. Dobeles kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 295. strēlnieku pulks (kom pulkv. N. Ābeltiņš).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
