Atšķirības starp "Deršavi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Derschau_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Derschau_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Deršavi''' (vc. ''von Derschau'', kr. ''фон Дершау'') - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Fridrihs fon Deršavs, kurš apmetās Kurzemē. 1682. | + | baroni fon '''Deršavi''' (vc. ''von Derschau'', kr. ''фон Дершау'') - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Fridrihs fon Deršavs, kurš apmetās Kurzemē. 1682. gadā. 1683. gadā dzimta tika ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Kopš 1813. gada impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par [[Barons|baroniem]] (tiesības uz titulu 1862. gadā apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Fridriha padomnieks Kristofers fon Deršavs (''Kristopher von Derschau''), vēsturnieks un kolekcionārs Hanss Albrehts fon Deršavs (1754–1824); ģenerālleitnants, Sanktpēterburgas [[policijmeistars]], Turku komandants, vēlāk Kurzemes Konsistorijas loceklis un cenzors Karls fon Deršavs (''Carl Friedrich Wilhelm Ernst August von Derschau'', kr. ''Дершау, Карл Федорович фон'', 1805-1862), būvinženieris Nikolajs fon Deršavs (''Николай Карлович фон Дершау'', 1819-1907), rakstnieks un grāmatu izdevējs, viens no somu literatūras aizsācējiem Teodors fon Deršavs (''Theodor von Derschau'', kr. ''Дершау Федор Карлович''). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Fridriha padomnieks Kristofers fon Deršavs (''Kristopher von Derschau''), vēsturnieks un kolekcionārs Hanss Albrehts fon Deršavs (1754–1824); ģenerālleitnants, Sanktpēterburgas [[policijmeistars]], Turku komandants, vēlāk Kurzemes Konsistorijas loceklis un cenzors Karls fon Deršavs (''Carl Friedrich Wilhelm Ernst August von Derschau'', kr. ''Дершау, Карл Федорович фон'', 1805-1862), būvinženieris Nikolajs fon Deršavs (''Николай Карлович фон Дершау'', 1819-1907), rakstnieks un grāmatu izdevējs, viens no somu literatūras aizsācējiem Teodors fon Deršavs (''Theodor von Derschau'', kr. ''Дершау Федор Карлович''). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 18. jūlijs, plkst. 06.29
baroni fon Deršavi (vc. von Derschau, kr. фон Дершау) - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, un tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Fridrihs fon Deršavs, kurš apmetās Kurzemē. 1682. gadā. 1683. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1813. gada impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem (tiesības uz titulu 1862. gadā apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Fridriha padomnieks Kristofers fon Deršavs (Kristopher von Derschau), vēsturnieks un kolekcionārs Hanss Albrehts fon Deršavs (1754–1824); ģenerālleitnants, Sanktpēterburgas policijmeistars, Turku komandants, vēlāk Kurzemes Konsistorijas loceklis un cenzors Karls fon Deršavs (Carl Friedrich Wilhelm Ernst August von Derschau, kr. Дершау, Карл Федорович фон, 1805-1862), būvinženieris Nikolajs fon Deršavs (Николай Карлович фон Дершау, 1819-1907), rakstnieks un grāmatu izdevējs, viens no somu literatūras aizsācējiem Teodors fon Deršavs (Theodor von Derschau, kr. Дершау Федор Карлович).
Literatūra par šo tēmu
- Господину барону фон Дершау - в Митаву, Лифляндия (19 марта 1806 г.) // Песталоцци И.Г. Избранные педагогические произведения в 3-х томах. Том 3. 1805-1827. - Издательство Академии педагогических наук РСФСР: Москва, 1965 - c. 237-242
- Столетие военного министерства. 1802-1902. Указатель биографических сведений, архивных и литературных материалов, касающихся чинов общего состава по канцелярии военного министерства с 1802 до 1902 г. включительно. Книга 2 - СПб., 1909, 526 с.
