Atšķirības starp "Dzimtmuiža" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. oktobris, plkst. 05.33

Dzimtmuiža (vc. Erbgut, kr. вотчина) - īpašums Eiropā viduslaikos, saimnieciski un administratīvi vienota teritorija ar lauksaimniecībā izmantojamām un neizmantojamām zemēm un ūdeņiem, zemnieku sētām un ciemiem, ieskaitot īpašnieka rezidences ēku kompleksu. Dzimtmuižas īpašniekam tās teritorijā bija administratīvā un tiesu vara, tiesības ievākt no zemniekiem nodevas; īpašnieks to varēja mantot, mainīt, pārdot, ieķīlāt utt. Rietumeiropā dzimtmuižas radās VIII-IX gs., Austrumeiropā - X gs., Centrāleiropā - XIV-XV gs.

Anglijā dzimtmuiža - manors (an. manor; no lat. manere - "uzturēties") - veidojās pēc normaņu iekarojumiem XII gs. Parasti sastāvēja no domēnes, frīholda, un vilaniem apsaimniekošanā nodotās zemes.

Skat. arī: muiža, latifundija, mācītājmuiža, pusmuiža, kroņa muiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža, apanāžas muiža, muižu redukcija Vidzemē

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 222. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.