Atšķirības starp "Firstenbergs Vilhelms fon" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vilhelms fon Firstenbergs''' (''Wilhelm von Fürstenberg''; 1500.-1564) - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] laikā no 1557. gada septembra līdz 1559. gada septembrim. Dzimis Vestfālenē. Bijis [[Ašeradena|Ašerādenas]] (1524.-1535.), [[Dinaburga]]s (1535.-1554.) un Vilandes (1554.-1557.) [[komturs]]. 1556. marta landtāgā fon Firstenbergu ievēlēja par ordeņa mestra fon Galena [[Koadjutors|koadjutoru]]. Lietuvai draudzīgais zemes maršals fon Minsters, kas bija pretendējis uz koadjutora vietu, meklēja Polijas un Prūsijas aizstāvību. Fon Firstenbergs iebruka Rīgas virsbīskapijā un saņēma gūstā Polijas sabiedroto [[Bīskaps|bīskapu]] Vilhelmu un viņa koadjutoru Kristofu. 1557. septembrī fon Firstenbergs pēc maijā mirušā Galena tika ievēlēts par ordeņa mestru. 1558. janvārī maskavieši iebruka Tērbatas bīskapijā un Virijā, nekur nesastapot nopietnu pretošanos. 12. maijā Narva krita maskaviešu rokās, 30. jūnijā kapitulēja Vastsettinnas pils, un fon Firstenbergs bija spiests atkāpties uz Valku. Fon Firstenberga centieniem rast palīdzību Dānijā nebija nekādu panākumu. 1559. gada 17. septembrī Vennas sanāksmē ordeņa vadība tika informēta, ka Polija un Lietuva ar mieru palīdzēt ordenim, ja fon Firstenbergu pilnīgi atstādina no mestra amata (kā kompensāciju fon Firstenbegam nododot mūža [[Lēnis|lēnī]] Vilandes, Tarvastes un Helmes pilis). Fon Firstenbergs demisionēja, un devās uz Vilandi, kur bija pils komturs līdz tās krišanai 1560. gada 21. augustā, kad komturu saņēma gūstā un aizveda uz Maskaviju, kur viņš gūstā mira 1568. gadā. | + | [[Attēls:Furstenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Vilhelms fon Firstenbergs''' (''Johann Wilhelm von Fürstenberg''; 1500.-1564) - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] laikā no 1557. gada septembra līdz 1559. gada septembrim. Dzimis Vestfālenē, [[Firstenbergi|Firstenbergu dzimtā]]. Bijis [[Ašeradena|Ašerādenas]] (1524.-1535.), [[Dinaburga]]s (1535.-1554.) un Vilandes (1554.-1557.) [[komturs]]. 1556. marta landtāgā fon Firstenbergu ievēlēja par ordeņa mestra fon Galena [[Koadjutors|koadjutoru]]. Lietuvai draudzīgais zemes maršals fon Minsters, kas bija pretendējis uz koadjutora vietu, meklēja Polijas un Prūsijas aizstāvību. Fon Firstenbergs iebruka Rīgas virsbīskapijā un saņēma gūstā Polijas sabiedroto [[Bīskaps|bīskapu]] Vilhelmu un viņa koadjutoru Kristofu. 1557. septembrī fon Firstenbergs pēc maijā mirušā Galena tika ievēlēts par ordeņa mestru. 1558. janvārī maskavieši iebruka Tērbatas bīskapijā un Virijā, nekur nesastapot nopietnu pretošanos. 12. maijā Narva krita maskaviešu rokās, 30. jūnijā kapitulēja Vastsettinnas pils, un fon Firstenbergs bija spiests atkāpties uz Valku. Fon Firstenberga centieniem rast palīdzību Dānijā nebija nekādu panākumu. 1559. gada 17. septembrī Vennas sanāksmē ordeņa vadība tika informēta, ka Polija un Lietuva ar mieru palīdzēt ordenim, ja fon Firstenbergu pilnīgi atstādina no mestra amata (kā kompensāciju fon Firstenbegam nododot mūža [[Lēnis|lēnī]] Vilandes, Tarvastes un Helmes pilis). Fon Firstenbergs demisionēja, un devās uz Vilandi, kur bija pils komturs līdz tās krišanai 1560. gada 21. augustā, kad komturu saņēma gūstā un aizveda uz Maskaviju, kur viņš gūstā mira 1568. gadā. | ||
[[Kategorija:F]] | [[Kategorija:F]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 20. februāris, plkst. 16.15
Vilhelms fon Firstenbergs (Johann Wilhelm von Fürstenberg; 1500.-1564) - Livonijas ordeņa mestrs laikā no 1557. gada septembra līdz 1559. gada septembrim. Dzimis Vestfālenē, Firstenbergu dzimtā. Bijis Ašerādenas (1524.-1535.), Dinaburgas (1535.-1554.) un Vilandes (1554.-1557.) komturs. 1556. marta landtāgā fon Firstenbergu ievēlēja par ordeņa mestra fon Galena koadjutoru. Lietuvai draudzīgais zemes maršals fon Minsters, kas bija pretendējis uz koadjutora vietu, meklēja Polijas un Prūsijas aizstāvību. Fon Firstenbergs iebruka Rīgas virsbīskapijā un saņēma gūstā Polijas sabiedroto bīskapu Vilhelmu un viņa koadjutoru Kristofu. 1557. septembrī fon Firstenbergs pēc maijā mirušā Galena tika ievēlēts par ordeņa mestru. 1558. janvārī maskavieši iebruka Tērbatas bīskapijā un Virijā, nekur nesastapot nopietnu pretošanos. 12. maijā Narva krita maskaviešu rokās, 30. jūnijā kapitulēja Vastsettinnas pils, un fon Firstenbergs bija spiests atkāpties uz Valku. Fon Firstenberga centieniem rast palīdzību Dānijā nebija nekādu panākumu. 1559. gada 17. septembrī Vennas sanāksmē ordeņa vadība tika informēta, ka Polija un Lietuva ar mieru palīdzēt ordenim, ja fon Firstenbergu pilnīgi atstādina no mestra amata (kā kompensāciju fon Firstenbegam nododot mūža lēnī Vilandes, Tarvastes un Helmes pilis). Fon Firstenbergs demisionēja, un devās uz Vilandi, kur bija pils komturs līdz tās krišanai 1560. gada 21. augustā, kad komturu saņēma gūstā un aizveda uz Maskaviju, kur viņš gūstā mira 1568. gadā.
