Atšķirības starp "Gilenšmiti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Gyllenschmidt_Wappen.png |right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Gyllenschmidt_Wappen.png |right|thumb|200px|]] | ||
fon '''Gilenšmiti''' (vc. ''von Gyllenschmidt'', kr. ''фон Гилленшмидт'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijas guberņās. Aizsācējs ir Rīgas [[asesors]] Martins Šmits (''Martin Schmidt''), kuru par nopelniem kroņa labā 1689. gadā karalis Kārlis XI iecēla dižciltīgo kārtā ar tiesībām saukties "fon Gilenšmits". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis, Kaukāza karu varonis Jakobs fon Gilenšmits (kr. ''Яков Яковлевич Гилленшмидт'', 1782-1852); [[īstenais valsts padomnieks]] Teodors fon Gilenšmits (kr. ''Фёдор Григорьевич Гилленшмидт'', 1828-1903); ģenerālleitnants Jakobs fon Gilenšmits (kr. ''Яков Фёдорович фон Гилленшмидт'', 1870-1918); artilērijas ģenerālleitnants Aleksandrs fon Gilenšmits (kr. ''Александр Фёдорович фон Гилленшмидт'', 1867-1942). | fon '''Gilenšmiti''' (vc. ''von Gyllenschmidt'', kr. ''фон Гилленшмидт'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijas guberņās. Aizsācējs ir Rīgas [[asesors]] Martins Šmits (''Martin Schmidt''), kuru par nopelniem kroņa labā 1689. gadā karalis Kārlis XI iecēla dižciltīgo kārtā ar tiesībām saukties "fon Gilenšmits". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis, Kaukāza karu varonis Jakobs fon Gilenšmits (kr. ''Яков Яковлевич Гилленшмидт'', 1782-1852); [[īstenais valsts padomnieks]] Teodors fon Gilenšmits (kr. ''Фёдор Григорьевич Гилленшмидт'', 1828-1903); ģenerālleitnants Jakobs fon Gilenšmits (kr. ''Яков Фёдорович фон Гилленшмидт'', 1870-1918); artilērijas ģenerālleitnants Aleksandrs fon Gilenšmits (kr. ''Александр Фёдорович фон Гилленшмидт'', 1867-1942). | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://btula.ru/fullbrend_242.html Федор фон Гилленшмидт – основатель Тульского патронного завода] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. maijs, plkst. 09.25
fon Gilenšmiti (vc. von Gyllenschmidt, kr. фон Гилленшмидт) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijas guberņās. Aizsācējs ir Rīgas asesors Martins Šmits (Martin Schmidt), kuru par nopelniem kroņa labā 1689. gadā karalis Kārlis XI iecēla dižciltīgo kārtā ar tiesībām saukties "fon Gilenšmits". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis, Kaukāza karu varonis Jakobs fon Gilenšmits (kr. Яков Яковлевич Гилленшмидт, 1782-1852); īstenais valsts padomnieks Teodors fon Gilenšmits (kr. Фёдор Григорьевич Гилленшмидт, 1828-1903); ģenerālleitnants Jakobs fon Gilenšmits (kr. Яков Фёдорович фон Гилленшмидт, 1870-1918); artilērijas ģenerālleitnants Aleksandrs fon Gilenšmits (kr. Александр Фёдорович фон Гилленшмидт, 1867-1942).
