Atšķirības starp "Gohs Delapērs Huberts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Huberts Delapērs Gohs''' (''Sir Hubert de la Poer Gough'', 1870.–1963.) - [[Lielbritānija]]s virsnieks, militārais diplomāts. | '''Huberts Delapērs Gohs''' (''Sir Hubert de la Poer Gough'', 1870.–1963.) - [[Lielbritānija]]s virsnieks, militārais diplomāts. | ||
| − | Dzimis 1870. gada britu virsnieka Čārlza Goga un Henrietas (dzim. Delapēra) ģimenē. Bērnību pavadījis Īrijā. 1884.-1886. gados studējis Ītonas koledžā (''The King's College of Our Lady of Eton beside Windsor''), pēc tam Sandhērstas militārajā akadēmijā (''Royal Military Academy Sandhurst''). 1888. gadā to absolvējis un uzsācis dienestu 16. ulānu pulkā Indijā. 1898. gadā apprecējās (''Margaret Louisa Nora''), ģimenē 5 bērni (4 meitas un mazotnē miris dēls). 1899.-1902. gados piedalījās britu-būru karā. 1904.-1906. gados pasniedzējs Ģenerālštāba koledžā. No 1906. gada decembra 16. ulānu pulka komandieris. Sākot ar 1911. gadu Īrijā dislocētās 3. kavalērijas brigādes komandieris. 1913. gadā iesaistījās t.s. ''Kurrahas dumpī''.<ref>Karaspēka daļu atsacīšanās doties uz Olsteru spēka demonstrācijā, lai nepieļautu unionistu protestus pret pašpārvaldes ieviešanu Īrijā.</ref> | + | Dzimis 1870. gada britu virsnieka Čārlza Goga un Henrietas (dzim. Delapēra) ģimenē. Bērnību pavadījis Īrijā. 1884.-1886. gados studējis Ītonas koledžā (''The King's College of Our Lady of Eton beside Windsor''), pēc tam Sandhērstas militārajā akadēmijā (''Royal Military Academy Sandhurst''). 1888. gadā to absolvējis un uzsācis dienestu 16. ulānu pulkā Indijā. 1898. gadā apprecējās (''Margaret Louisa Nora''), ģimenē 5 bērni (4 meitas un mazotnē miris dēls). 1899.-1902. gados piedalījās britu-būru karā. 1904.-1906. gados pasniedzējs Ģenerālštāba koledžā. No 1906. gada decembra 16. ulānu pulka komandieris. Sākot ar 1911. gadu Īrijā dislocētās 3. kavalērijas brigādes komandieris. 1913. gadā iesaistījās t.s. ''Kurrahas dumpī''.<ref>Karaspēka daļu atsacīšanās doties uz Olsteru spēka demonstrācijā, lai nepieļautu unionistu protestus pret pašpārvaldes ieviešanu Īrijā.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ar savu brigādi bija Rietumu frontē (1914.-1915.). No 1915. gada aprīļa [[ģenerālis]], 7. divīzijas komandieris. Jūlijā iecelts par 1. korpusa komandieri. 1916. gadā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku (dodoties uz fronti tā tika pārdēvēta par 5. armiju). 1917. gada jūlijā-novembrī vadīja savu armiju trešajās kaujās pie Ipras jeb kaujā pie Pašendeilas (angl. ''Battle of Passchendaele'', vāc. ''Dritte Flandernschlach''). Vācu pavasara uzbrukuma laikā 5. armija cieta sakāvi un 27. martā Gohu atcēla no armijas virspavēlnieka posteņa un atsauca uz Londonu. 1919. gadā iecelts par Lielbritānijas militārās misijas Somijā vadītāju. |
| − | + | 1919. gadā vadīja [[Antante]]s sabiedroto misijas Igaunijā un Latvijā. 1922. gadā atstāja militāro dienestu. | |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. marts, plkst. 16.46
Huberts Delapērs Gohs (Sir Hubert de la Poer Gough, 1870.–1963.) - Lielbritānijas virsnieks, militārais diplomāts.
Dzimis 1870. gada britu virsnieka Čārlza Goga un Henrietas (dzim. Delapēra) ģimenē. Bērnību pavadījis Īrijā. 1884.-1886. gados studējis Ītonas koledžā (The King's College of Our Lady of Eton beside Windsor), pēc tam Sandhērstas militārajā akadēmijā (Royal Military Academy Sandhurst). 1888. gadā to absolvējis un uzsācis dienestu 16. ulānu pulkā Indijā. 1898. gadā apprecējās (Margaret Louisa Nora), ģimenē 5 bērni (4 meitas un mazotnē miris dēls). 1899.-1902. gados piedalījās britu-būru karā. 1904.-1906. gados pasniedzējs Ģenerālštāba koledžā. No 1906. gada decembra 16. ulānu pulka komandieris. Sākot ar 1911. gadu Īrijā dislocētās 3. kavalērijas brigādes komandieris. 1913. gadā iesaistījās t.s. Kurrahas dumpī.[1] Pirmā pasaules kara laikā ar savu brigādi bija Rietumu frontē (1914.-1915.). No 1915. gada aprīļa ģenerālis, 7. divīzijas komandieris. Jūlijā iecelts par 1. korpusa komandieri. 1916. gadā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku (dodoties uz fronti tā tika pārdēvēta par 5. armiju). 1917. gada jūlijā-novembrī vadīja savu armiju trešajās kaujās pie Ipras jeb kaujā pie Pašendeilas (angl. Battle of Passchendaele, vāc. Dritte Flandernschlach). Vācu pavasara uzbrukuma laikā 5. armija cieta sakāvi un 27. martā Gohu atcēla no armijas virspavēlnieka posteņa un atsauca uz Londonu. 1919. gadā iecelts par Lielbritānijas militārās misijas Somijā vadītāju.
1919. gadā vadīja Antantes sabiedroto misijas Igaunijā un Latvijā. 1922. gadā atstāja militāro dienestu.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Karaspēka daļu atsacīšanās doties uz Olsteru spēka demonstrācijā, lai nepieļautu unionistu protestus pret pašpārvaldes ieviešanu Īrijā.
Literatūra par šo tēmu
- Walker Jonathan. The Blood Tub - General Gough and the Battle of Bullecourt 1917. - Spellmount, 2000
- Hubert Gough. Fifth Army. - Hodder & Stoughton: London, 1931
- Hubert Gough. The March retreat. - Cassell: London, 1934
- Hubert Gough. Soldiering on: being the memoirs of General Sir Hubert Gough. - Arthur Barker: London, 1954
- Залесский К.А. Кто был кто в Первой мировой войне. - АСТ: Москва, 2003. - 896 с. ISBN 5-271-06895-1
