Gohs Delapērs Huberts

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gough.jpg

Huberts Delapērs Gohs (Sir Hubert de la Poer Gough, 1870.–1963.) - Lielbritānijas virsnieks, militārais diplomāts.

Dzimis 1870. gada 12. augustā Londonā, britu virsnieka Čārlza Goha (Charles John Stanley Gough) un Harietas (dzim. Delapēra - Harriette Anastasia de la Poer) ģimenē. Bērnību pavadījis Īrijā. 1884.-1886. gados studējis Ītonas koledžā (The King's College of Our Lady of Eton beside Windsor), pēc tam Sandhērstas militārajā akadēmijā (Royal Military Academy Sandhurst). 1888. gadā to absolvējis un uzsācis dienestu 16. ulānu pulkā Indijā. 1889. gadā ņēma daļību Tīras operācijā (Tirah campaign). 1898. gadā apprecējās (Margaret Louisa Nora), ģimenē 5 bērni (4 meitas un mazotnē miris dēls). 1899.-1902. gados piedalījās britu-būru karā. 1904.-1906. gados pasniedzējs Ģenerālštāba koledžā (Staff College). No 1906. gada decembra 16. ulānu pulka komandieris. Sākot ar 1911. gadu Īrijā dislocētās 3. kavalērijas brigādes komandieris. 1913. gadā iesaistījās t.s. Kurrahas incidentā (Curragh Incident,).[1] Pirmā pasaules kara laikā ar savu brigādi bija Rietumu frontē (1914.-1915.). No 1915. gada aprīļa 7. kājnieku divīzijas komandieris. Jūlijā iecelts par 1. korpusa komandieri. 1916. gadā iecelts par Rezerves armijas (oktobrī dodoties uz fronti tā tika pārdēvēta par 5. armiju) virspavēlnieku ar ģenerālleitnanta pakāpi. 1917. gada jūlijā-novembrī vadīja savu armiju trešajās kaujās pie Ipras (angl. Third Battle of Ypres, vāc. Dritte Flandernschlach). Vācu pavasara uzbrukuma laikā 5. armija cieta sakāvi un 27. martā Gohu atcēla no armijas virspavēlnieka posteņa un atsauca uz Londonu. 1919. gadā iecelts par Lielbritānijas militārās misijas Somijā vadītāju. Pēc lēmuma Parīzē, ka Antantes politiku Austrumeiropā kūrēs Lielbritānija, misijas pārziņā nonāca arī jaundibināto Baltijas valstu lietas. 8. jūlijā misija no Helsinkiem pārcēlās uz Rīgu, kūrējot kapitulējošās Vācijas okupācijas armijas attiecības ar šīm valstīm, kā arī kontaktus ar t.s. Krievijas Ziemeļrietumu valdību (Северо-Западное правительство), panākot, ka tā atzīst Baltijas valstu tiesības uz neatkarību, un "balto" krievu Ziemeļrietumu armiju (Северо-Западная армия) pie Pēterburgas. 1920. gadā atgriezās Lielbritānijā. 1922. gadā demobilizējās kā ģenerālis. Miris Londonā 1963. gadā.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Karaspēka daļu atsacīšanās doties uz Olsteru spēka demonstrācijā, lai nepieļautu unionistu protestus pret pašpārvaldes ieviešanu Īrijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Walker Jonathan. The Blood Tub - General Gough and the Battle of Bullecourt 1917. - Spellmount, 2000
  • Hubert Gough. Fifth Army. - Hodder & Stoughton: London, 1931
  • Hubert Gough. The March retreat‎. - Cassell: London, 1934
  • Hubert Gough. Soldiering on: being the memoirs of General Sir Hubert Gough. - Arthur Barker: London, 1954

  • Залесский К.А. Кто был кто в Первой мировой войне. - АСТ: Москва, 2003. - 896 с. ISBN 5-271-06895-1

Resursi internetā par šo tēmu