Atšķirības starp "Golovkini" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Golovkini''' (''Головкины'', vc. ''Golowkin'') - krievu muižniecības dzimta [[Maskavijas cariste|Maskavijā]], vēlāk Krievijas impērijā. | '''Golovkini''' (''Головкины'', vc. ''Golowkin'') - krievu muižniecības dzimta [[Maskavijas cariste|Maskavijā]], vēlāk Krievijas impērijā. | ||
| − | Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis Ivans Golovkins (''Иван Иванович Головкин''), kurš XVI gs. sākumā kalpojis Dmitorvskas kņazam. Dzimtas izraušanās no sīkmuižniekiem sākās līdz ar viņu radinieces Natālijas Nariškinas laulībām ar [[Cars|caru]] Alekseju – 1692. gadā Golovkini kļuva par [[bajārs|bajāriem]]. Pētera I uzticības persona Gavrils Golovkins (''Гавриил (Гаврила) Иванович Головкиин'', 1660-1734) īstenoja spožu karjeru galmā, 1707. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu, kopš 1709. gada pirmais Krievijas impērijas kanclers, kopš 1720. gada Ārlietu kolēģijas prezidents. | + | Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis Ivans Golovkins (''Иван Иванович Головкин''), kurš XVI gs. sākumā kalpojis Dmitorvskas kņazam. Dzimtas izraušanās no sīkmuižniekiem sākās līdz ar viņu radinieces Natālijas Nariškinas laulībām ar [[Cars|caru]] Alekseju – 1692. gadā Golovkini kļuva par [[bajārs|bajāriem]]. Pētera I uzticības persona Gavrils Golovkins (''Гавриил (Гаврила) Иванович Головкиин'', 1660-1734) īstenoja spožu karjeru galmā, 1707. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu, kopš 1709. gada pirmais Krievijas impērijas kanclers, kopš 1720. gada Ārlietu kolēģijas prezidents. Tā kā dzimta bija ieguvusi īpašumus iekarotajā [[Baltijas guberņas|Baltijā]], 1747. gadā Golovkini ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1803. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimta izmirusi 1846. gadā. |
| − | [[Kategorija: | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijusi Ropažu (''Rodenpois'') u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | [[Kategorija:Krievijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 10.28
Golovkini (Головкины, vc. Golowkin) - krievu muižniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis Ivans Golovkins (Иван Иванович Головкин), kurš XVI gs. sākumā kalpojis Dmitorvskas kņazam. Dzimtas izraušanās no sīkmuižniekiem sākās līdz ar viņu radinieces Natālijas Nariškinas laulībām ar caru Alekseju – 1692. gadā Golovkini kļuva par bajāriem. Pētera I uzticības persona Gavrils Golovkins (Гавриил (Гаврила) Иванович Головкиин, 1660-1734) īstenoja spožu karjeru galmā, 1707. gadā saņēma grāfa titulu, kopš 1709. gada pirmais Krievijas impērijas kanclers, kopš 1720. gada Ārlietu kolēģijas prezidents. Tā kā dzimta bija ieguvusi īpašumus iekarotajā Baltijā, 1747. gadā Golovkini ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1803. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimta izmirusi 1846. gadā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijusi Ropažu (Rodenpois) u.c. muižas.
