Atšķirības starp "Herders Johans Gotfrīds" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā (''Mohrungen''), Austrumprūsijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]], skolotāja ģimenē. Laikā no 1762. līdz 1764. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur klausījies [[Kants Imanuels|Kanta]] lekcijas. Pēc universitātes absolvēšanas, lai izvairītos no rekrutēšanas armijā, laikā no 1764. līdz 1769. gadam bija skolotājs Rīgas Domskolā. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī apkopojis dažādu tautu dziesmas (''Stimmen der Völker in Liedern'', 1778). 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par [[Superintendants|superintendantu]] Veimārā. 1788. gadā apceļoja Apenīnu pussalu. Miris 1803. gada 18. decembrī.
 
Dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā (''Mohrungen''), Austrumprūsijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]], skolotāja ģimenē. Laikā no 1762. līdz 1764. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur klausījies [[Kants Imanuels|Kanta]] lekcijas. Pēc universitātes absolvēšanas, lai izvairītos no rekrutēšanas armijā, laikā no 1764. līdz 1769. gadam bija skolotājs Rīgas Domskolā. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī apkopojis dažādu tautu dziesmas (''Stimmen der Völker in Liedern'', 1778). 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par [[Superintendants|superintendantu]] Veimārā. 1788. gadā apceļoja Apenīnu pussalu. Miris 1803. gada 18. decembrī.
  
Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu.
+
Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu. Augstu reliģijas novērtējumu sastopam "Ideen zu einer Philosophie der Geschichte" (1784.). Reliģija, pēc Herdera domām, ir zīme tam, ka Dievs nav atstājis pasauli nežēlīga gadījuma varā. «Dzīvniekam Tu esi devis instinktu, cilvēka dvēselē esi iezīmējis savu tēlu - reliģiju un humanitāti; tumšajos marmora dziļumos ir ieslēgti tēla apveidi; bet tas nevar izcirst, izveidot pats sevi. To var izdarīt tradīcija un mācība, prāts un pieredze, un Tu esi devis cilvēkam visus šim nolūkam vajadzīgos līdzekļus.» Herders ir dziļi pārliecināts, ka drīz vien cilvēku starpā beigsies kara sadursmes. Iznīcināšanas tieksmes kļūstot arvien vājākas; pierādījumam viņš min agrākos ilgstošos laupītāju karus un modernos karus ar ātru iznākumu. Bet, ja arī tagadējie kari kļūst īsāki, ko darīt ar tādiem faktiem kā nāvīgo ieroču pieaugumu, cilvēku upuru skaita pavairošanos? Herders atbild, ka arī šeit ļaunumā slēpjoties labais: pati briesmīgā kara tehnika iznīcinot karu, padarot to par neiespējamu un lieku. Progresa teorija Herdera darbā izplešas par grandiozu kosmisku epopeju. Viņš uzskata cilvēces dzīvi zemes virsū tikai par vienu posmu lielajā pasaules attīstības virknē. «Dabā nekas nestāv mierā, viss tiecas un kustas uz priekšu.» Nedz ārējā dabā, nedz tautu dzīvē nav atkārtošanās; formas, kas rodas, izveido nepārtrauktu augšupeju. Cilvēks ir beidzamais loceklis zemes dzīves virknē, bet līdz ar to arī pirmais sākuma loceklis debesu dzīvē. Attieksmē uz šo dzīvi viņš ir līdzīgs bērnam, kas mācās staigāt. «Bez nemirstības,» saka Herders «nav vēstures filozofijas.» Zemes virsū cilvēks vairs nevar pāriet nekādā citā organizācijā, viņam būtu jāiet atpakaļ vai jāklīst pa apli, apstāties viņš nevar. Tādā kārtā, acīm redzot, viņa priekšā stāv pakāpe, kas ir visam tikpat tuva un tomēr par viņu tikpat augstāka, par cik viņš pats paceļas virs dzīvniekiem.  
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Barnard Frederick Mechner. Herder's Social and Political Thought. - Oxford University Press: Oxford, 1965, ISBN 0198271514
 
* Barnard Frederick Mechner. Herder's Social and Political Thought. - Oxford University Press: Oxford, 1965, ISBN 0198271514
 +
----
 +
* Vernunft – Freiheit – Humanität. Über Johann Gottfried Herder und einige seiner Zeitgenossen. / Claudia Taszus Hg. - Lumpeter&Lasel: Eutin, 2008, ISBN 978-3-9810674-7-7
 +
* Michael Zaremba. Johann Gottfried Herder – Prediger der Humanität. Eine Biografie. - Köln, 2002, ISBN 3-412-03402-9
 +
* Jens Heise. Johann Gottfried Herder zur Einführung. - Hamburg, 2006, ISBN 3-88506-628-9
 
----
 
----
 
* Гайм Р. Гердер, его жизнь и сочинения. В 2-х тт. - Москва, 1888
 
* Гайм Р. Гердер, его жизнь и сочинения. В 2-х тт. - Москва, 1888
19. rindiņa: 23. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/kontrold.doc Zvejnieks A. Sociālās attīstības modeļi (.doc)]
 +
----
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/herder/ Johann Gottfried Herder - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/herder/ Johann Gottfried Herder - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://www.stanford.edu/~tino/herderindex.htm Johann Gottfried Herder - Bibliography and Texts]
 
* [http://www.stanford.edu/~tino/herderindex.htm Johann Gottfried Herder - Bibliography and Texts]
30. rindiņa: 36. rindiņa:
 
* [http://www.ub.fu-berlin.de/internetquellen/fachinformation/germanistik/autoren/multi_fgh/herder.html Linksammlung der Universitätsbibliothek der Freien Universität Berlin]
 
* [http://www.ub.fu-berlin.de/internetquellen/fachinformation/germanistik/autoren/multi_fgh/herder.html Linksammlung der Universitätsbibliothek der Freien Universität Berlin]
 
* [http://www.lehrer.uni-karlsruhe.de/~za874/homepage/herder.htm Herder - W. Vocke: Daten der deutschen Literatur]
 
* [http://www.lehrer.uni-karlsruhe.de/~za874/homepage/herder.htm Herder - W. Vocke: Daten der deutschen Literatur]
* [http://www.goethezeitportal.de/index.php?id=137
 
 
----
 
----
 
* [http://narod.yandex.ru/100.xhtml?marsexx.narod.ru/zip/gerder.zip Гердер И.Г. Идеи к философии истории человечества. (Серия «Памятники исторической мысли») - Наука: Москва, 1977 - 705 с. Скачать файл]
 
* [http://narod.yandex.ru/100.xhtml?marsexx.narod.ru/zip/gerder.zip Гердер И.Г. Идеи к философии истории человечества. (Серия «Памятники исторической мысли») - Наука: Москва, 1977 - 705 с. Скачать файл]
  
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:H]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 13. decembris, plkst. 13.28

Johans Gotfrīds Herders (1785.)

Johans Gotfrīds Herders (Johann Gottfried Herder, 1744.-1803.) - teologs, filosofs, rakstnieks romantiķis, publicists.

Dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā (Mohrungen), Austrumprūsijā, Prūsijas karalistē, skolotāja ģimenē. Laikā no 1762. līdz 1764. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur klausījies Kanta lekcijas. Pēc universitātes absolvēšanas, lai izvairītos no rekrutēšanas armijā, laikā no 1764. līdz 1769. gadam bija skolotājs Rīgas Domskolā. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī apkopojis dažādu tautu dziesmas (Stimmen der Völker in Liedern, 1778). 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par superintendantu Veimārā. 1788. gadā apceļoja Apenīnu pussalu. Miris 1803. gada 18. decembrī.

Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu. Augstu reliģijas novērtējumu sastopam "Ideen zu einer Philosophie der Geschichte" (1784.). Reliģija, pēc Herdera domām, ir zīme tam, ka Dievs nav atstājis pasauli nežēlīga gadījuma varā. «Dzīvniekam Tu esi devis instinktu, cilvēka dvēselē esi iezīmējis savu tēlu - reliģiju un humanitāti; tumšajos marmora dziļumos ir ieslēgti tēla apveidi; bet tas nevar izcirst, izveidot pats sevi. To var izdarīt tradīcija un mācība, prāts un pieredze, un Tu esi devis cilvēkam visus šim nolūkam vajadzīgos līdzekļus.» Herders ir dziļi pārliecināts, ka drīz vien cilvēku starpā beigsies kara sadursmes. Iznīcināšanas tieksmes kļūstot arvien vājākas; pierādījumam viņš min agrākos ilgstošos laupītāju karus un modernos karus ar ātru iznākumu. Bet, ja arī tagadējie kari kļūst īsāki, ko darīt ar tādiem faktiem kā nāvīgo ieroču pieaugumu, cilvēku upuru skaita pavairošanos? Herders atbild, ka arī šeit ļaunumā slēpjoties labais: pati briesmīgā kara tehnika iznīcinot karu, padarot to par neiespējamu un lieku. Progresa teorija Herdera darbā izplešas par grandiozu kosmisku epopeju. Viņš uzskata cilvēces dzīvi zemes virsū tikai par vienu posmu lielajā pasaules attīstības virknē. «Dabā nekas nestāv mierā, viss tiecas un kustas uz priekšu.» Nedz ārējā dabā, nedz tautu dzīvē nav atkārtošanās; formas, kas rodas, izveido nepārtrauktu augšupeju. Cilvēks ir beidzamais loceklis zemes dzīves virknē, bet līdz ar to arī pirmais sākuma loceklis debesu dzīvē. Attieksmē uz šo dzīvi viņš ir līdzīgs bērnam, kas mācās staigāt. «Bez nemirstības,» saka Herders «nav vēstures filozofijas.» Zemes virsū cilvēks vairs nevar pāriet nekādā citā organizācijā, viņam būtu jāiet atpakaļ vai jāklīst pa apli, apstāties viņš nevar. Tādā kārtā, acīm redzot, viņa priekšā stāv pakāpe, kas ir visam tikpat tuva un tomēr par viņu tikpat augstāka, par cik viņš pats paceļas virs dzīvniekiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 152. lpp.
  • Herders J.G Darbu izlase. / sast. P.Zeile un V.Gammeršmidts - Zvaigzne ABC: Rīga, 1995. - 469. lpp., ISBN 9984-04-055-0

  • Barnard Frederick Mechner. Herder's Social and Political Thought. - Oxford University Press: Oxford, 1965, ISBN 0198271514

  • Vernunft – Freiheit – Humanität. Über Johann Gottfried Herder und einige seiner Zeitgenossen. / Claudia Taszus Hg. - Lumpeter&Lasel: Eutin, 2008, ISBN 978-3-9810674-7-7
  • Michael Zaremba. Johann Gottfried Herder – Prediger der Humanität. Eine Biografie. - Köln, 2002, ISBN 3-412-03402-9
  • Jens Heise. Johann Gottfried Herder zur Einführung. - Hamburg, 2006, ISBN 3-88506-628-9

  • Гайм Р. Гердер, его жизнь и сочинения. В 2-х тт. - Москва, 1888
  • Пыпин А. Гердер // «Вестник Европы». - 1890, III—IV
  • Меринг Ф. Гердер. На философские и литературные темы. - Минск, 1923

Resursi internetā par šo tēmu