Atšķirības starp "Jēgeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Lifland_jager.jpg|right|thumb|200px|Liflandes jēgers (1813.)]] | [[Attēls:Lifland_jager.jpg|right|thumb|200px|Liflandes jēgers (1813.)]] | ||
| − | '''Jēgeri''' (no vāc. ''Jäger'' - mednieks, šāvējs) - vieglie [[strēlnieki]] dažu C-Austrumeiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVIII-XX gs. Kā pastāvīga kājnieku kategorija izveidojās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā (1756.-1763.) [[Prūsijas karaliste]]s armijā. Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu ''jēgeru'' mobilitāti: [[Špaga|špagu]] vietā pie sāniem bija durklis, smagās [[Grenadieri|grenadieru]] somas nomainīja ar daudz vieglākajām [[Musketieri|musketieru]] somām, no cepurēm noņemtas [[trese]]s, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā ''jēgerus'' kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa [[Krievijas impērija]]s armijā (1769. gadā visos pulkos arī ''jēgeru'' vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XIX gs. ieviesa arī [[kavalērija]]s ''jēgeru'' vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām ''jēgeru'' pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem. | + | '''Jēgeri''' (no vāc. ''Jäger'' - mednieks, šāvējs) - vieglie [[strēlnieki]] dažu C-Austrumeiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVIII-XX gs. Kā pastāvīga kājnieku kategorija izveidojās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā (1756.-1763.) [[Prūsijas karaliste]]s armijā. Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu ''jēgeru'' mobilitāti: [[Špaga|špagu]] vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis [[muskete]] (vēlāk [[karabīne]]); smagās [[Grenadieri|grenadieru]] somas nomainīja ar daudz vieglākajām [[Musketieri|musketieru]] somām, no cepurēm noņemtas [[trese]]s, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā ''jēgerus'' kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa [[Krievijas impērija]]s armijā (1769. gadā visos pulkos arī ''jēgeru'' vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XIX gs. ieviesa arī [[kavalērija]]s ''jēgeru'' vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām ''jēgeru'' pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. augusts, plkst. 22.09
Jēgeri (no vāc. Jäger - mednieks, šāvējs) - vieglie strēlnieki dažu C-Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos XVIII-XX gs. Kā pastāvīga kājnieku kategorija izveidojās Septiņgadu kara laikā (1756.-1763.) Prūsijas karalistes armijā. Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu jēgeru mobilitāti: špagu vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis muskete (vēlāk karabīne); smagās grenadieru somas nomainīja ar daudz vieglākajām musketieru somām, no cepurēm noņemtas treses, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā jēgerus kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa Krievijas impērijas armijā (1769. gadā visos pulkos arī jēgeru vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XIX gs. ieviesa arī kavalērijas jēgeru vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām jēgeru pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ieskats Somijas jēgeru kustības vēsturē
- Līvija Leine. Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai
