Jēgeri

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 5. augusts, plkst. 21.39, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jēgeri (no vāc. Jäger - mednieks, šāvējs) - vieglie strēlnieki dažu C-Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos XVIII-XX gs. Kā pastāvīga kājnieku kategorija izveidojās Septiņgadu kara laikā (1756.-1763.) Prūsijas karalistes armijā. Komplektējās no labākajiem šāvējiem, kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu jēgeru mobilitāti: špagu vietā pie sāniem bija durklis, smagās grenadieru somas nomainīja ar daudz vieglākajām musketieru somām, no cepurēm noņemtas treses, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā jēgerus kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa Krievijas impērijas armijā, 1808. gadā - Austrijas armijā. XIX gs. ieviesa arī kavalērijas jēgeru vienības.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu