Jans Vasilijs

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 14. augusts, plkst. 12.28, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns ieraksts)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vasilijs Jans, īstajā vārdā Vasīlijs Jančeveckis (1875-) - vēsturnieks, rakstnieks.

Dzimis 1875. gada 4. janvārī ( 1874. gada 23. decembrī p.v.st.) Krievijas impērijā Kijevā, skolotāja, tulkotāja no sengrieķu valodas, publicista un redaktora Grigorija Jančevecka ģimenē. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz Vidzemes guberņas galvaspilsētu Rīgu, kur tēvs sāka strādāt par direktoru Aleksandra ģimnāzijā. Vasīlijs sāka mācīties Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, bet pēc tam ģimnāzijā Rēvelē (,ūsd. Tallinā), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi. 1897. gadā Vasīlijs Jančeveckis absolvēja Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Turpmākos divus gadus Vasīlijs Jančeveckis ceļoja pa Krieviju, pēc šī ceļojuma uzrakstīja grāmatu "Kājāmgājēja piezīmes” ("Записки пешехода"). Tad Londonā viņš veselu gadu strādāja Britu Muzeja bibliotēkā, vēlāk Ašhabadā strādāja Aizkaspijas apgabala priekšnieka kancelejā, iepazīdams Centrālāzijas valodas un paražas. Krievijas-Japānas kara (1905-1906) laikā strādāja Tālajos Austrumos par Sanktpēterburgas Telegrāfa aģentūras kara korespondentu. Pēc kara turpināja strādāt par žurnālistu, pasniedza latīņu valodu Sanktpēterburgas ģimnāzijā un izveidoja šeit vienu no pirmajām Krievijā skautu vienībām, izdeva žurnālu "Skolēns" ("Ученик"). Pirmā Pasaules kara laikā viņš kļuva par Krievijas Informācijas aģentūras ārvalstu kara korespondentu, strādāja Rumānijas frontē.