Atšķirības starp "Joans VI, Krievijas imperators" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Meklenburgas princeses Annas (''Elisabeth Katharina Christine von Mecklenburg-Schwerin'', kr. ''принцесса Мекленбург Анна Леопольдовна''; 1718-1746) un Braunšveigas-Lineburgas [[Hercogs|hercoga]], Krievijas armijas [[Ģenerālisimuss|ģenerālisimusa]] Antona (''Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel'', kr. ''герцог Брауншвейг-Люнебургский Антон-Ульрих''; 1714-1774) dēls, dzimis 1740. gada 12. augustā. 5. oktobrī ar imperatores manifestu izsludināts par troņmantnieku. Pēc Annas nāves 1740. gada 17. oktobrī kāpa tronī, par [[Reģents|reģentu]] līdz monarha pilngadībai izsludinot [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogu Johanu Bīronu]]. Naktī uz 1741. gada 25. oktobri mazais imperators valsts apvērsuma rezultātā tika gāzts no troņa, visa tā ģimene arestēta un ieslodzīta. | Meklenburgas princeses Annas (''Elisabeth Katharina Christine von Mecklenburg-Schwerin'', kr. ''принцесса Мекленбург Анна Леопольдовна''; 1718-1746) un Braunšveigas-Lineburgas [[Hercogs|hercoga]], Krievijas armijas [[Ģenerālisimuss|ģenerālisimusa]] Antona (''Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel'', kr. ''герцог Брауншвейг-Люнебургский Антон-Ульрих''; 1714-1774) dēls, dzimis 1740. gada 12. augustā. 5. oktobrī ar imperatores manifestu izsludināts par troņmantnieku. Pēc Annas nāves 1740. gada 17. oktobrī kāpa tronī, par [[Reģents|reģentu]] līdz monarha pilngadībai izsludinot [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogu Johanu Bīronu]]. Naktī uz 1741. gada 25. oktobri mazais imperators valsts apvērsuma rezultātā tika gāzts no troņa, visa tā ģimene arestēta un ieslodzīta. | ||
| − | Gāztā imperatora ģimene tika izsūtīta uz [[Riga|Rīgu]], kur sabija līdz 1742. gada 13. decembrim, kad tika ieslodzīta [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]]. 1744. gada | + | Gāztā imperatora ģimene tika izsūtīta uz [[Riga|Rīgu]], kur sabija līdz 1742. gada 13. decembrim, kad tika ieslodzīta [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]]. 1744. gada janvārī ģimeni izveda uz Ranenburgu Rjazaņas guberņā. 1744. gada 27. jūnijā arestēto apsardzes priekšniekam, [[Kambarkungs|kambarkungam]] baronam N. fon Korfam tika dots rīkojums nošķirt gāzto imperatoru no ģimenes un vest uz ieslodzījumu Solovecku klosterī. Ieslodzītie tika aizvesti tikai līdz Holmogorai Arhangeļskas guberņā, kur Joans VI sabija izolēts no ģimenes un ārpasaules ieslodzījumā līdz 12 gadu vecumam. 1756. gada februārī Joanu absolūtā slepenībā pārveda uz Šliselburgas cietoksni (pat cietokšņa [[komandants]] nezināja, kas ir rūpīgi apsargātais anonīmais ieslodzītais), pārējai ģimenei paliekot ieslodzījumā Holmogoros. |
Tomēr baumas, kas ir anonīmais ieslodzītais, paklīda. Naktī no 1764. gada 4. uz 5. jūliju garnizona dienestā esošais Smoļenskas kājnieku pulka [[poručiks]] V. Mirovičs (''Василий Яковлевич Мирович'') vadīja garnizona sacelšanos, arestēja komandantu Beredņikovu (''Бередников'') un pieprasīja citadeles apsardzei atbrīvot ieslodzīto. Sardze, saskaņā ar pastāvošo instrukciju, nogalināja Joannu VI, lai tas nenonāktu dumpinieku rokās. Apglabāts anonīmā kapā blakus Holmogorskas Dievmātes baznīcai (''церковь Успения Богородицы''). | Tomēr baumas, kas ir anonīmais ieslodzītais, paklīda. Naktī no 1764. gada 4. uz 5. jūliju garnizona dienestā esošais Smoļenskas kājnieku pulka [[poručiks]] V. Mirovičs (''Василий Яковлевич Мирович'') vadīja garnizona sacelšanos, arestēja komandantu Beredņikovu (''Бередников'') un pieprasīja citadeles apsardzei atbrīvot ieslodzīto. Sardze, saskaņā ar pastāvošo instrukciju, nogalināja Joannu VI, lai tas nenonāktu dumpinieku rokās. Apglabāts anonīmā kapā blakus Holmogorskas Dievmātes baznīcai (''церковь Успения Богородицы''). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. marts, plkst. 10.09
Joanns VI (kr. Иоанн VI Антонович, 1740-1764) jeb Joans III (kr. Иоанн III (по счету царей)) – Krievijas impērijas imperators laikā no 1740. līdz 1741. gadam.
Meklenburgas princeses Annas (Elisabeth Katharina Christine von Mecklenburg-Schwerin, kr. принцесса Мекленбург Анна Леопольдовна; 1718-1746) un Braunšveigas-Lineburgas hercoga, Krievijas armijas ģenerālisimusa Antona (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel, kr. герцог Брауншвейг-Люнебургский Антон-Ульрих; 1714-1774) dēls, dzimis 1740. gada 12. augustā. 5. oktobrī ar imperatores manifestu izsludināts par troņmantnieku. Pēc Annas nāves 1740. gada 17. oktobrī kāpa tronī, par reģentu līdz monarha pilngadībai izsludinot Kurzemes hercogu Johanu Bīronu. Naktī uz 1741. gada 25. oktobri mazais imperators valsts apvērsuma rezultātā tika gāzts no troņa, visa tā ģimene arestēta un ieslodzīta.
Gāztā imperatora ģimene tika izsūtīta uz Rīgu, kur sabija līdz 1742. gada 13. decembrim, kad tika ieslodzīta Daugavgrīvas cietoksnī. 1744. gada janvārī ģimeni izveda uz Ranenburgu Rjazaņas guberņā. 1744. gada 27. jūnijā arestēto apsardzes priekšniekam, kambarkungam baronam N. fon Korfam tika dots rīkojums nošķirt gāzto imperatoru no ģimenes un vest uz ieslodzījumu Solovecku klosterī. Ieslodzītie tika aizvesti tikai līdz Holmogorai Arhangeļskas guberņā, kur Joans VI sabija izolēts no ģimenes un ārpasaules ieslodzījumā līdz 12 gadu vecumam. 1756. gada februārī Joanu absolūtā slepenībā pārveda uz Šliselburgas cietoksni (pat cietokšņa komandants nezināja, kas ir rūpīgi apsargātais anonīmais ieslodzītais), pārējai ģimenei paliekot ieslodzījumā Holmogoros.
Tomēr baumas, kas ir anonīmais ieslodzītais, paklīda. Naktī no 1764. gada 4. uz 5. jūliju garnizona dienestā esošais Smoļenskas kājnieku pulka poručiks V. Mirovičs (Василий Яковлевич Мирович) vadīja garnizona sacelšanos, arestēja komandantu Beredņikovu (Бередников) un pieprasīja citadeles apsardzei atbrīvot ieslodzīto. Sardze, saskaņā ar pastāvošo instrukciju, nogalināja Joannu VI, lai tas nenonāktu dumpinieku rokās. Apglabāts anonīmā kapā blakus Holmogorskas Dievmātes baznīcai (церковь Успения Богородицы).
